Rakstu šo rakstu sakarā ar to, ka taisu kursadarbu par tēmu- Māņticības psiholoģiskie mehānismi" un vēlējos arī Jūs visus iepazīstināt ar tādu lietu, kā skepticisms, ko daudzi notur par cinismu, bet tā nu gluži nav.
Sākšu ar Hjūma Maximu
(Humes maxim) The plain consequence is (and it is a general maxim worthy of our attention), "That no testimony is sufficient to establish a miracle, unless the testimony be of such a kind, that its falsehood would be more miraculous than the fact which it endeavors to establish."
Jeb mūsu pašu mēlē- secinājumi ir tādi (un mūsu uzmanību tie ir pelnījuši tikpat ļoti, cik jebkurš no pamatprincipiem), ka "neviens apgalvojums nav pietiekams, lai ar to pierādītu brīnuma esamību, ja vien apgalvojums nav tāds, ka tā aplamība būtu vēl brīnumaināka nekā fakts, ko ar apgalvojumu mēģinām pierādīt".
Vai nav labi teikts? Manuprāt pārāk maz no mums mūsdienās pievērš uzmanību tam, ko mēs daram un kāpēc. Cik daudzi no Jums tic horoskopiem, pat par spīti tam, ka katrā žurnālā vai portālā tie atšķiras? Cik daudzi no Jums ir vainojuši melno kaķi, kas pārskrējis pāri ielai īsi pirms kādas nelaimes? Cik daudzi ir iedomājušies, ka viņiem piemīt īpaša saikne (telepātija?) ar kādu citu cilvēku, kad taisoties šim cilvēkam zvanīt un jau paņemot telefonu rokā - redzam, ka šis cilvēks mums zvana? Mūsu prāts pieļauj daudz kļūdas un tas ir tikai cilvēcīgi un tas atvieglo mūsu dzīvi, bet, lai arī cik nevainīgi tas viss liktos, mēs bieži vien palaižam garām realitāti un pat iespēju attīstīties un iegūt zināšanas vai pieredzi. Mēs varam zaudēt daudzas mācības, ko dzīve mums piespēlē tikai šādu māņu dēļ vien. Tas, gan nav ļaunākais, kā paliek ar masu pašnāvībām dēļ garīgo līderu ierosināšanas? Daudzi gudri un labi cilvēki iekrīt šajos slazdos un var pat nonākt līdz pat tik tālai lietai. Tad nu es, aizdomājies par šo visu, izlēmu to visu dziļāk papētīt. Izrādās, visdaudzsološākais variants ir būt skeptiķim- tas nozīmē- pārbaudīt kas ir īsts un kas nav, tas nenozīmē noliegt visu kam mēs ticam, bet gan pārliecināties un nepakļauties, kamēr nav pierādījumu. Ja tas ir ieinteresējis arī Jūs, tad dodat ziņu un taps raksts par to kādas tieši kļūdas mūsu prāts var pieļaut un sīkāks izklāsts ar piemēriem, bet ievadam tas pagaidām arī viss, Paldies /Psihologs Kalns/ P.S. Neesmu īsts psihologs, tikai vēl mācos :P
Es tikai nesen uzdūros taviem rakstiem un ļoti iepatikās. Daudz interesantu un saistošu tēmu! 
Ceru, ka vēl kaut ko uzrakstīsi! :)