Šajā rakstā pastāstīšu par lietiņu, ko daudzi uzskata par mītu. Nu, kā lai to saka, no mīta te ne smakas (gandrīz). Pirmais īstais hipnotizētājs bija Franzs Antons Memsers (tas tiešām nav izdomāts vārds). Viņš ieradās Parīzē 1778. gadā, viņš uzskatīja, ka caur mūsu ķermeņiem un visā universā plūda magnētiskas vielas, un to nojukšanas gadījumā mums „pielīp” visādas kaites. Tad nu, no sākuma ar magnētu palīdzību, pēc tam ar savām rokām viņš lika šīm vielu plūsmām atgriezties vecajās labajās sliedēs (vismaz viņš tā uzskatīja), katrā ziņā viņa dziedēšanas procesi bija diezgan savdabīgi. Viņš lika gulēt cilvēkiem vannās ar magnētiem piestiprinātiem visās iespējamajās vietās un veica dažnedažādākos rituālus cilvēku dziedēšanai. Viņš šī procesa laikā ieveda cilvēkus transā, kas mūsdienās (pēc daudziem pētījumiem) ir iespējams pāris sekunžu laikā, viņam tas aizņēma vairākas stundas, bet efekts bija ļoti līdzīgs. Pēc viņa nāca daudzi, kas prata cilvēkus ievest transā, katrs savā veidā un savam nolūkam, daži to darīja lai varētu veikt operācijas bez sāpēm (tajā laikā anestēzija nebija tāda, kādu mēs to zinām tagad), daži lai dziedētu dažādas kaites. Vēlāk jau parādījās dažādi skatuves hipnotizētāji, kas izmantoja savas iemaņas cilvēku izklaidēšanai. Arī mūsdienās daudzi pielieto hipnozi psiholoģisku traumu, ieradumu atmešanas un dažādu citu problēmu atrisināšanai. Mūsdienās hipnozi sāk izmantot ārsti anestēzijas aizvietošanai (kā jau zināms - vēsture atkārtojas), Latvijā arī zobārstiem ir atsevišķas nodarbības tieši tam pašam nolūkam, tas ir diezgan labi, jo daudziem cilvēkiem ir alerģijas pret anestēziju, bet zobārstu taču vajag un sāpes patīk retajiem.
Katrā ziņā hipnoze ir reizē vienkārša un komplicēta. Lai izprastu kā tā strādā vajag izprast kā strādā mūsu smadzenes. Mums ir divas lietas, kas mūs regulē un vada – apziņa un zemapziņa. Lai kaut kāda informācija tiktu līdz zemapziņai, tai jāpārvar apziņas uzliktais mūris, pastāv arī izņēmumi – lietas, ko mēs jau zinām – kas mums garšo, kas negaršo (uz to mēs atbildam automātiski), elementāra matemātika, piemēram, cik ir 2+2, mēs vairs neskaitām, mēs automātiski zinām, ka tas ir 4 utt.. Toties, ja mums saka – še, ņem šo sīpolu un domā, ka tas ir ābols, tad mūsu apziņa ieslēdzās un saka, ka kaut kas nav īsti labi un sāk protestēt tai domai, ka tas ir ābols. Ar hipnozes izraisītā transa palīdzību, tas apziņas mūris tiek uz laiku (kamēr cilvēks atrodas transā) izslēgts. Atkarības, piemēram, rodas no tā, ka cilvēka apziņa no sākuma apdomā vai tas tiešām ir nepieciešams, bet pēc laika, ja mēs kādu konkrētu darbību darām regulāri (uzpīpējam pa pāris cigaretēm dienā, iemetam kādu naudiņu spēļu automātā noteiktās dienās utt.) tā jau paliek zemapziņā un mēs to pieņemam, kā daļu savas personības un par to jau atbild zemapziņa, tāpēc jau ir tik grūti to visu atmest.
Pāris nepatiesi fakti par hipnozi!
1. Hipnozē var iesprūst un netikt ārā!
2. Var nohipnotizēt cilvēkus pret viņu pašu gribu(par to gan vēl nedaudz pastāstīšu vēlāk)!
3. Hipnoze izraisa epilepsiju!
4. Cilvēkam zem hipnozes var likt darīt visu!
5. Nedrīkst hipnotizēt mēnessērdzīgos!
6. Ir cilvēki, kurus nevar nohipnotizēt!
7. Ne visi var iemācīties hipnotizēt!
8. Hipnoze neeksistē!
9. Nohipnotizēt var tikai stulbus cilvēkus!
Tātad par to otro mītu – varēt jau var, bet tas nav ētiski un tas ir nedaudz sarežģītāk un to vajadzētu darīt tikai cilvēkiem, kas vēlas tikt hipnotizēti, bet viņiem bail. Visi pārējie tiešām ir tikai mīti, tajos nav ne grama patiesības.
Tev jāatceras tas, ka hipnoze ir spēcīga lieta, ar to tā vienkārši spēlēties nedrīkst un vienmēr jāklausās tajos cilvēkos, kurus tu taisies ievest transā un pēc hipnotizēšanas sesijas VIENMĒR jāpārbauda vai cilvēks ir kārtīgi izgājis no transa un pilnībā atgriezies īstajā pasaulē. Vēl nedaudz par 9. mītu, patiesībā visvieglāk transā ievest tieši izglītotākus un morāli attīstītākus cilvēkus, tur atrisinājums varētu slēpties klausīšanās spējās, uztveres spējās un mācēšanā vizualizēt dažādus priekšmetus un notikumus.
Tad nu pāris lietas, ko atcerēties –
1. Nehipnotizējiet nevienu, kam ir spēcīgas veselības vai neuroloģiskas problēmas, jo ja viņiem radīsies kādas lielākas problēmas pēc tavas piedalīšanās, tad uzmini kuru vainos.
2. Nemēģini nevienu ārstēt no spēcīgām morālām slimībām, to atstāj profesionāļiem, lai gan pat dažiem no viņiem to nevajadzētu darīt.
3. Ar hipnozi nodarbojies, kā ar maigu lietu, nevis ar kaut ko ar ko izlekt vai ko dramatizēt.
4. Atceries, ka viss ko tu darīsi būs saistīts ar hipnozi, jo ir arī ļoti jūtīgi cilvēki, kuri uztvers katru tevis teikto vārdu un viņiem jājūtas ērti visu laiku.
5. Vēlreiz atgādinu, ka vienmēr jāpārliecinās vai tavs hipnotizējamais subjekts ir pilnīgi atgriezes reālajā pasaulē un ir pilnīgi pārliecināts, ka viņš vairs vispār nav nohipnotizēts.
6. Dari to lēnām un vietā, kurā tu kontrolē situāciju, jo ja kaut kas noies greizi, tad tavs subjekts var nonākt panikas stāvoklī, ja viņš jutīs, ka tu nepārvaldi situāciju.
7. No sākuma izmanto hipnozi tikai kā atslābināšanās palīgu, tikai pēc tam vari sākt dot kādas komandas.
Tikai tad, kad esi piekritis visam augstāk minētajam un uztvēris to, kā savu likumu, tikai tad tu drīksti sākt mācīties un mēģināt hipnotizēt! Es neatbildu par sekām, ja tu nolaidīsi greizi, to cilvēku psihe ir tikai uz tavu atbildību.
Iemesls kāpēc neraktu kā tieši to darīt ir vienkāršs- ja visi zinās kā, tad pastāvēs lielāks risks tam, ka mums apkārt būs emocionāli nestabili cilvēki, ne velti lai kļūtu par hipnoterapeitu kopā jāmācās 14 gadi :) (4 gadi psiholoģijas bakalauram, 3 gadi maģistra grādam, 6 gadi terapeita izglītība)
Atstājat komentāru vai + vai abus, ja patika, un komentāru un - ja nepatika. Gaidīšu ieteikumus nākamajiem rakstiem un varat paskatīties iepriekšējos, ja šis jums patika :)
/Psihologs Kalns/
