Senākais pēdas nospiedums. Jūtas pavalstī ASV 1968.gadā Viljams Meisters uzgāja apavotas kājas nospiedumu un tam ir pusmiljards gadu. Tas ir kaut kas traks un nekādi nelīmējas oficiālajā vēstures ainā!
Senākais cilvēku mitekļa atliekas. Tādas ir uzietas Japānā netālu no Tokijas, un tam dod ap pusi miljona gadu. Līdz tam par senākajām cilvēku mītnes atliekām uzskatīja Francijas Terra Amatas nometnē atrastās, kuru vecumu lēsa no 200-400 000 gadu.
Vecākais mūzikas instruments. Tāds ir flauta no lāča gurna kaula, kas tiek lēsta kā 45 000 gadu veca. Tā tika uzieta 1995.gadā Indricas ielejā Slovēnijā un tās autorība tiek pierakstīta neandertāļiem.
Senākā astronomijas liecība. Ir liecība, ka Šveices Alpos dzīvojošajiem neandertāļiem pirms 43 000 gadu bijis Lāča kults ar iespējamu astronomisku zemtekstu. Tādējādi ir iespējams, ka tā ir senākā liecība par astronomiskām zināšanām cilvēku kultūrā. Ja tomēr tas tā nav, tad senākā astronomiskā liecība patlaban ir Lasko alas Vērša zvaigznāja gleznojums pirms 17 000 gadiem - jau mūsdienīgo cilvēku roku darbs.
Vecākie klinšu/alu gleznojumi. Tādi uzieti un par vecākajiem atzīti Francijas DA, Ardešas departamentā, Šoves alā. Tā tika atklāta tikai 1994.gadā un satur simtiem dažādu dzīvnieku attēlu. Vecums: 32-30 000 gadu. Patlaban tiek stingri uzskatīts, ka vecākie klinšu/alu zīmējumi atrodas Eiropā un Āfrika, Austrālija no tiem pēc gadu skaita stingri atpaliek. Par vecākiem klinšu/alu gleznojumiem ārpus Eiropas tiek uzskatīti "Apollo-1" alas gleznojumi Āfrikā, Namībijā ar vecumu 25 500 - 23 500 gadu.
Vecākie keramiskie trauki. Tādi uzieti Ķīnā, Hunaņas provincē, Jučanjanas alā un tās vecums pēc apkārtējiem slāņiem noteikts kā 18 000 gadu. Līdz šim par vecākiem keramiskajiem traukiem tika uzskatīti Jomonas kultūras izstrādājumi Japānā - 14 000 gadu.
Senākais kalendārs. Ķīniešu hronikās apgalvots, ka viņu Saules kalendārs ieviests pirms 16 916 gadiem.
Senākā pilsēta uz Zemes. Tā varētu izrādīties Tiavanaka Bolīvijā, ja tiktu atzīts pētnieka Poznaņska un citu arheoastronomu norādītais 14 000 vai pat 17 000 gadu vecums.
Senākā skulptūra. Tāda varētu būt tā saucamā "Holofelsas Venēra," kas uzieta tāda pat nosaukuma alā netālu no Minhenes. Skulptūriņu datē kā 35 000 gadu vecu un veidota tā no ziloņkaula ( mamutkaula? ). Zobgaļi izteikto sievišķīgo formu dēļ to nodēvējuši arī par vecāko pornogrāfiju. Villendorfas Venēra vecumā atpaliek par 7 - 9 tūkstošiem gadu.
Senākā māla figūriņa ir Vestoņicas Venēra no Čehijas - tai ir 29 000 gadu.
Senākais galvas ķirurģijas paraugs. Tas ir 12 000 gadu vecs trepanēts galvaskauss un uziets Taforaltas nekropolē ( mēs nezinām kur tā atrodas ). Tuvāk esejā Galvaskausu trepanācijas.
Senākais templis. Par tādu uzskata nesen uzieto Čatalhujukas templi Turcijā, kas ir ap 9000 gadu vecs. Bet parādās ziņa, ka 11 000 gadu vecs templis uziets Allahabādā Indijā. Kā tad ir, ko?
Senākā joprojām apdzīvotā pilsēta. Mūsdienu arheologi par tādu pilnīgi noteikti uzskata Jēriku Izraēlas okupētajā Rietumkrastā. Te cilvēki bez pārtraukumiem dzīvo jau 9000 gadu.
Senākais apavs. Esot uziets Kalifornijā un ir 9 000 gadu vecs.
Senākais rakstības paraugs. Tādu 20.gs.90.gados uzgāja franču pētnieki Daniela Stordjē vadībā Ziemeļsīrijā neolīta apmetne ar nosaukumu Džerf el Ahmarā. Šīs nelielās akmens plāksnītes patlaban uzskata par senāko simboliskās rakstības paraugu pasaulē. Neolīta apmetnes vecums: 9 500.- 7 300.g.pmē.
Tiesa gan, pie Masdazilas ( Francijā ) atrasos oļus arī rotā senas zīmes. To vecums ir ap 12 000 gadu, bet zinātnieki nekādi nav vienisprātis - burti tie vai tomēr simboli?
Senākā zobu urbšana. Tāda konstatēta Mergarkhas apmetnē Pakistānā pirms 9 000 gadiem.
Vecākais vīns. 2009.gadā tāds ir uziets Ēģiptes Abīdā, un tam ir 5 000 gadu.
Vissenākie izstrādājumi no zelta. Tādi uzieti Zagrosa kalnos un tiem ir 5 000 gadu.
Senākā saglabājusies būve. Nez kādēļ tiek kladzināts, ka tā esot faraona Džosera piramīda Sakārā, kurai piedēvē 2700.gadu pmē. Bet kā tad ar Gīzas piramīdām, kurām nebūt oficiāli noteiktais vecums nav tas neapstrīdamākais. Un kaut vai tā pati Argolīdas piramīda Grieķijā, kas pat pēc oficiāla zinātnieku datējuma ir vecāka par Džosera piramīdu - vismaz 4700 gadu veca, tātad tās iespējamākais mazākais vecums atbilst Džosera piramīdas vecumam.
Tatad pirmā vieta patreiz būtu jāatdod Argolīdas piramīdai līdz citu datu nākšanai gaismā.
Vecākā baterija. Tādas vairākas uzietas veicot izrakumus Seleikijā ( partiešu valsts galvaspilsētā ) 1930.gadā. Vecums tiek lēsts laikā no 250.g.pmē. - 0.gadam. Irākas akumulators. Mūsdienās par baterijas izgudrošanu paziņoja itāļu fiziķis Alesandro Volta tikai 1800.gadā.
Visvecākā kristiešu baznīca. Tā celta 303.gadā, Armēnijā, Ečmiadzinā. Nav arī nekāds brīnums, jo Armēnija ir pirma kristiešu valsts pasaulē. Joprojām darbojas un ir katolikosa rezidence.
Senākais iespieddarbs. Tas bija uz zīda iespiests apkārtraksts 6.gs. Ķīnā. Regulāri iespieddarbi tur parādījās no 886.gada. Gūtenbergs vēl nav dzimis.
