Līdz mūsdienām ir saglabājušies pavisam nedaudzi senlaiku priekšmeti. Tāpēc tie arheologiem ir tik svarīgi. Bet dīvainā kārtā tie paši procesi, kuri dažus materiālus sagrauj, dažkārt palīdz saglabāties citiem materiāliem. Tādejādi lietas, kuras pagātnē bija daļēji zudušas vai iznīcinātas, var saglabāties.
Statuja kuru maiji izgatavoja pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem, guļ okeāna dibenā pie Meksikas krastiem. Iespējams, ka to jūrā iesvieda vētras. Zem ūdens tā bija pasargāta no skarbiem vējiem un cilvēku radītiem bojājumiem.
Dziļi apglabātie
Vairums lietu laika gaitā iet bojā, tās iznīcina dabiskie erozijas procesi un cilvēku postošā darbība. Ļaudis nolieto sadzīves priekšmetus un izmet tos āra, nojauc lielas būves, lai to vietā uzslietu jaunas,vēlreiz izmantojot veco materiālu. Viņi noslēpj vērtīgas lietas, noglabā atkritumus un aprok mirušo ķermeņus, lai drošā veidā no tiem atbrīvotos. Vējš, lietus, upju un jūras ūdens bojā lietas, applūdina tās vai arī pārklāj ar smiltīm un augsni.
Zemestrīces un vulkāni lietas pārklāj ar karstiem dubļiem un pelniem. Dzīvnieki ar zobiem sagrauž un augu saknes salauž lietas. Tās paliek augsnē vai zem velēnu kārtas. Laika gaitā izveidojas dubļu, smilšu vai nogulšņu slāņi, kas nosedz visus tajā vietā atradušos priekšmetus. Zemes pamata līmenis pakāpeniski aug, un viss apakšā paglabātais tiek aizmirsts. Tāpēc arheologiem bieži nākas veikt dziļus izrakumus, lai atrastu lietas, kuras reiz atradās zemes virspusē.
Pakāpeniska sairšana
Vienalga, vai atliekas tiek apglabātas, nogremdētas vai arī vienkārši paliek zemes virspusē, tās laika gaitā sāk trūdēt un sairt. Tas, kādā mērā lietas trūd vai, gluži pretēji, saglabājas, ir atkarīgs no kāda materiāla tās ir, kā arī, kur tās tās tiek pamestas un kas ar tām laika gaitā notiek.
Cilvēki augi dzīvnieki un lietas, kuras ir veidotas no augu vai dzīvnieku daļām, piemēram, koks, āda un kauli, ir organiskās vielas. Tās satrūd pavisam ātri. Mikrobi- augsnē, gaisā un ūdenī mītošās sīkās dzīvās būtnes- saēd lietas, liekot tām trūdēt.
Visi citi materiāli- ieskaitot akmeni, māla izstrādājumus, metālu un stiklu- ir neorganiskas vielas. Tie netrūd tā kā organiskās vielas, taču var salūzt, sarūsēt vai sadrupt, ja tie nonāk kontaktā ar uguni, skarbiem klimatiskajiem apstākļiem vai noteiktiem augsnē vai ūdeņi atrodamiem dabiskajiem minerāliem.
Var paiet simtiem gadu, līdz šie procesi iznīcinās priekšmetu pilnībā. Un, ja kaut kas ir bojāts tikai daļēji, tas nozīmē arī to, daļēji saglabājies. Kāda lietas daļa joprojām ir šeit, un pastāv iespēja, ka kāds to atradīs pirms tā ies bojā.
Seno ēģiptiešu bronzas kaķa skulptūra nogulējusi zemē vairāk nekā 2000 gadus. Kaut arī metāls ir grubuļains un metāla korozijas saēsts, skulptūra ir neskarta saglabājusies aptuveni kopš 600. g. pr. Kr.
Pazudis un atrasts
Pat ja kaut kas ir saglabājies gadsimtiem ilgi, arheologiem no tā nav nekāda labuma, līdz viņi to nav atraduši. Dažas arheoloģiskās liecības, piemēram, ēģiptiešu piramīdas, nekad nav tikušas pazaudētas, jo tās vienmēr ir palikušas virs zemes. Citas lietas, kuras kādreiz noglabātas zem zemes vai nogremdētas ūdenī, var atklāties pavisam nejauši. Arheologi var arī doties arheoloģisko liecību meklējumos. Taču vairums seno lietu ir pazudušas uz visiem laikiem. Tāpēc daži atradumi ir tik neparasti un valdzinoši.
Pazaudētās, iznīcinātās un saglabātās tiek ne tikai lietas no tālās pagātnes. Šis process norisinās visu laiku. Pat mūsdienās izmantotie priekšmeti un ierīces nepārtraukti lietojas, salūzt un tiek aizmestas projām, tās aizstājot ar jauniem priekšmetiem. Tātad nākotnes arheologi kādu dienu varēs veikt izrakumus, lai atklātu liecības no mūsu laikiem. Kad Jūs nākamreiz kaut ko izmetīsiet ārā, padomājiet par to, kā tas varētu saglabāties un ko nākotnes arheologi varētu no tā uzzināt.
Meklējiet internetā!
Tīmekļa vietne, kur varat aplūkot šos procesus veicot ceļojumu arheoloģijas noslēpumos, atrodas www.usborne-qucklinks.com
Teksts norakstīts no Senatnes dārgumu grāmatas.
Nākamais raksts ir Pirātu vēsture no pirātu grāmatas.
