JA- MAIKA 
Rastafari.6
49
2
Rastafari (rastas) tic, ka Etiopijas imperators Haile Selasije I (Ras Tafari,Jah) ir Dieva inkarnācija, Mesija, kas vadīs visus Āfrikas iedzīvotājus, un visas pasaules melnādainos iedzīvotājus uz brīvību. Afro-jamaikiešu un afro-karībiešu pašapziņas meklējumu ceļš un centieni apzināt savas afrikāniskās saknes un atjaunot pirms 400 gadiem pazaudēto saikni ar Āfriku. Haile Selasije I nekādi neveicināja Rastafari kustību, jo viņš bija pārliecināts Etiopijas ortodoksās baznīcas ticīgais. Viņa publiskā attieksme pret rastafari bija kaut kur starp līdzjūtību un pieklājīgu interesi.
Kustības idejiskais sākums bija melnādaino tiesību aizstāvis Markuss Gārvijs. Gārvijs sludināja, ka balto cilvēku represijas nomākušas afrikāņu intelektuālo attīstību, līdz ar to melnādainie paši sāk noticēt, ka nav nemaz citas alternatīvas un, ka atrašanās „Babilonas gūstā” ir viņu liktenis. Lai raksturotu savu stāvokli, Gārvija sekotāji izmantoja Babilonas un Cionas jēdzienus, lai izceltu sava un ebreju tautas likteņu līdzības. Babilona nozīmēja gūstu svešajā kultūrā, īpaši ASV, un ar Babilonu tika saprasta visa balto cilvēku pasaule kopumā, kas ar visiem līdzekļiem cenšas apspiest melnādainos. Starp Āfrikas valstīm īpaši tiek izcelta Etiopija, kā valsts, kurā pēc taisnības atjaunošanas varēs atgriezties visi kādreiz no Āfrikas izvestie melnādainie, tā ir visu no Afrikas izvesto „Ciona”, kurā viņi līdzīgi kā Izraēla tauta pēc „Babilonas gūsta”, atgriezīsies kā savā tēvzemē.
Reklāma
Pēc rastu domām tieši tagadējās Etiopijas teritorija bija vieta, kur Dievs radīja cilvēku un līdz ar to, Etiopija ir visas cilvēces šūpulis. Gārvijs izvirzīja arī intersantu ideju, ka patiesībā visi Bībeles patriarhi, kā arī Jēzus ir bijuši melnādaini, un oficiālā baznīca šo faktu neatzīst un turpina ikonogrāfijas tradīcijā, Jēzu, Mozu, un citas Bībeles figūras attēlot kā cilvēkus ar gaišu ādas krāsu. Nesenā mēģinājuma rekonstruēt potenciālo Jēzus izskatu rezultāts norādīja, ka Jēzus ir bijis ar tumšu ādas krāsu, un nemaz ne tāds, kādu to tēlo Romas katoļu baznīca, protestanti un pareizticīgie.
Seši agrīnie rastafari kustības pamatprincipi: naids pret balto rasi, melnās rases pārākums, atriebība baltajiem, Jamaikas un koloniālās varas iestāžu neatzīšana, gatavošanas, lai atgrieztos Āfrikā, un Hailes Selasijē I atzīšana par dievu.
1960. gada 21. aprīli Jamaikā viesojās pats Heile Selasije I un vienojās ar rastu vecākajiem, ka tiem, kas gribēs doties uz Etiopiju, viņš piešķirs zemes platību. Imperators uzdāvināja zemes gabalu Šašamanē (Shashamane) kur joprojām pastāv rastafari komūna.
Reklāma
Paradoksāli, bet Rastafari kustības uzplaukuma laiks sakrīt ar dzīvā Dieva Hailes Selasijē I nāvi. Daļa rastamanu uzskatīja, ka Haile patiesībā nav miris, bet tā ir „Babilonas” sazvērestība, lai maldinātu rastas un liktu viņiem apšaubīt savu ticību, citi savukārt apgalvoja, ka šis gadījums pilnīgi neko nenozīmē, jo Hailes Selasijē ir kļuvis par ēterisku būtni un no augstākās vietas Etiopijā – „Cionas kalna”, raugās uz pasauli un ir kopā ar ikvienu.
Rastafari idejām kļūstot universālākām, Repatriācijas ideja, kas 50. un 60. gados tika saprasta burtiski, kļūst vairāk simboliska. Pilnībā tiek atcelti arī sākotnējie rasistiskie principi, to vieta rastafari kustība iestājas par visu cilvēku solidaritāti un atsacīšanos no jebkāda veida rasisma. Babilona vairs nebija tikai ASV un tur esošo melnādaino trimda, bet arī materiālistiskā pasaule kopumā un ikkatrs, kas bija tās važās. Ar Babilonu saprotot visu to pasauli, kas iemieso savtīgumu, melus, naudas mīlestību un liekulību. Sauciens atgriezties mājup, nu jau skanēja kā aicinājums atgriezties pie sevis paša, atgūt „Babilonas” represijās un negācijās pazaudēto dvēseli.
Var runāt par rastafari idejas diviem atzariem – vienu pārstāv „autentiskie rastas” otrutie, kas nevar būt patiesi rastas pēc izcelsmes, bet ir pārņēmuši rastafāri kustības vispārējos principus – tādus kā attiekšanos no meliem, naidīguma, skaudības, tā vietā atzīstot solidaritāti, visas cilvēces brālību un pacifismu.
Reklāma
Tomēr vislielākais pārmaiņu cēlonis bija mūzika, precīzāk regejs, vai vēl precīzāk - Bobs Mārlijs. Viņa ieguldījums rastafari ideju izplatībā bija izšķirošs. Arī pats Bobs Mārlijs bija kaislīgs rastafari piekritējs un kustības idejas izteica savās dziesmās.
Rastamanu reliģiski-antropoloģiskā pazīmē ir īpašs matu sakārtojums, tā saucamie dredi. Dredi, līdzīgi kā Ebrejiem kipas, ir arī atpazīšanas zīme, pēc kuras JAH pazīs savus sekotājus un apokalipses dienā aiz drediem uzraus debesīs. Rastmaniem ir aizliegts skūties, griezt matus, un mazgāt tos ar nedabiskiem materiāliem.
Tev patiks šie raksti
