Pēc pieprasījuma turpinu ar psiholoģiskajiem testiem un to skaidrojumiem, šoreiz tests par cilvēka atmiņu un atmiņas noturību (kapacitāti) - cik atmiņas vienumus mēs spējam atcerēties un kā to parbaudīt.
Vadoties pēc Jūsu pozitīvajām atsauksmēm uz šo rakstu => http://www.spoki.lv/aktuali/Psihologisko-testu-skaidrojums/428895
Un cits tests: http://www.spoki.lv/vesture/Tests-ka-Jutas-alkoholikis/428173
Izveidoju arī nākamo testu :) cerams Jums patiks
Nākamreiz piedomāšu pie tā, lai testu varētu varētu pildīt arī tie, kuri rakstu izlasijuši (ja tas būs iespējams)
Pēc psiholoģiskajiem pētijumiem cilvēks atmiņā var paturēt vidēji 7 +/- 2 atmiņas vienības - noskaidrosim šajā testā cik varat Jūs :)
Ļoti liela nozīme cilvēka dzīvē ir atmiņai. Tā pavada gandrīz visas psihiskās norises. Atmiņa ir zināšanu uzkrāšanas pamats un vesela sistēma. Atmiņa ir augstu vērtēta visos laikos, bet mūsdienās informācijas apjoms ir ļoti liels, ir jāmāk veikt atmiņā ieguldāmās informācijas atlasi, kā arī pielietot dažādus informācijas ieguves avotus, lai varētu orientēties atbilstoši vajadzībām.
Senajā Grieķijā atmiņas dievieti Mnemozini uzskatīja par mākslas un zinātnes dievu aizgādni. Ja cilvēki nespētu apziņā uzkrāt un vēlāk pielietot informāciju mācīšanai - nebūtu jēgas.
Nedaudz par atmiņu...
[+] Pēc iegaumēšanas un saglabāšanas ilguma atmiņu iedala:
> Sensorā atmiņa ir process, kas noris receptoru līmenī. Informācijas saglabāšanas līmenī. Informācijas saglabāšanas ilgums ¼ sekundes. Šajā laikā tiek izlemts – vai informācija ir būtiska vai nē. Šai atmiņai liela loma ir arī lasīšanā: pieredzējuša lasītāja skatiens nevis vienmērīgi „slīd” pār rakstīto, bet gan „pārlec” uzreiz pār vairākiem vārdiem, kas tiek pārstrādāti īsajos apstāšanas mirkļos
> Īslaicīgā atmiņa saglabā informāciju līdz 15 sekundēm. Īslaicīgās atmiņas lielākais trūkums ir tās ierobežotā kapacitāte. Tā ļauj bez piepūles īslaicīgi paturēt prātā 7+/- t.i. 5 līdz9 informācijas vienības – vārdi, burti, cipari utt.
> Ilgstošā atmiņa – tajā nonāk informācija, kura indivīda smadzenes atzinušas par pietiekoši nozīmīgu tālākai uzglabāšanai, tās apjoms un ietilpība ir praktiski neierobežota. Interesanti atzīmēt, ka prāta spējas ne vienmēr ir atmiņas kvalitātes rādītājs, piemēram, psihiski slimiem cilvēkiem mēdz būt fenomena ilgstošā atmiņa
> Dzirdes atmiņa – labi atceras un saglabā dažādas skaņas: runu, mūziku. Svarīga, lai apgūtu svešvalodas, mūziku.
> Verbāli loģiskā atmiņa glabā plašu domu. Liela loma šajā atmiņas veidā ir vārdam, domai, loģikai. Šajā atmiņas veidā galvenā loma ir otrajai signālu sistēmai. Verbāli – loģiskā atmiņa ir tikai cilvēkiem piemītošs atmiņas veids un tai ir svarīga loma zināšanu apguvei skolā. Cilvēkiem ar attīstību verbāli – loģisko atmiņu vieglāk atcerēties vārdiskus, abstraktus materiālus, jēdzienus un formulas
> Netīšajā atmiņā – iegaumēšana un reproducēšana, notiek bez īpaša mērķa, automātiski.
> Tīšā atmiņa – tās mērķis ir iegaumēt un saglabāt informāciju. Tā tiek izkopta galvenokārt mācību procesā
[+] Atmiņu iedala...
1. Kustību atmiņa – izpaužas dažādu kustību un to sistēmu iegaumēšanā, saglabāšanā, atpazīšanā un reproducēšanā. Šim atmiņas veids parādās cilvēkam visagrāk un ir svarīgs bērna normālai attīstībai.
2. Emocionālā atmiņa – izpaužas jūtu jomā. Pārdzīvotās atmiņā paturētās jūtas var kalpot kā pamudinājums darbībai vai atturēt no tās, ja bijušas negatīvās emocijas. Šis atmiņas veids spēlē lielu lomu cilvēkā motivācijai un parādās ļoti agri: apmēram no 6 mēnešu vecuma. Šis atmiņas veids mēdz būt spilgti izteikts māksliniekiem un ir nozīmīgs viņu jaunrades darbā.
3. Tēlainā atmiņa – izspraužas spējā labi iegaumēt un saglabāt atmiņā redzētās dabas ainas, dzīves situācijas, skaņas, smaržas, garšas. to var iedalīt redzes, dzirdes, taustes, ožas un garšas atmiņā. Šī atmiņa parādās 2 gadu vecumā un augstāko attīstības punktu sasniedz jauniešu vecumposmā. Iegaumēt tēlus palīdz dažādi analizatori. Katram cilvēkam vairāk aktīvi ir atšķirīgi analizatori. Citiem ir labāka redzes, citiem dzirdes atmiņa utt.
[+] ATMIŅAS TESTS: Šo konkrēto atmiņas testu veic izmantojot ciparu kombināciju virkni.
> Testa veikšanai nepieciešami vismaz divi (vai vairāk cilvēku) , viens cilvēks kurš saprotamā balsī sauc skaitļu virknes (kuras minetas zemāk) un notrs cilvēks tās pieraksta pēc atmiņas.
- Tests notiek sekojoši:
> ir trīs stabiņi ar skaitļu virknēm:
1. Stabiņš
2;5
4;9;1
8;3;5;7
6;1;7;9;3
3;5;8;2;1;0
1;7;2;9;3;5;8
2;4;9;1;3;5;7;6;1
2.Stabiņš
6;8
3;7;5
8;6;5;2
3;9;7;1;6
8;1;5;7;3;9;2
7;6;2;0;1;3;8;4
8;7;4;5;9;3;2;5;6
3. Stabiņš
3;7
9;1;8
7;3;9;0
3;1;9;4;2
7;2;6;0;3;1
8;5;3;9;7;2;0
0;6;1;3;5;4;2;9
9;7;0;2;3;1;7;6;4;
[?] Skaitļu virkmes mav noteiktas, tās var satādīt jebkurš - galvenais lai skaitļi viena rindiņā īpaši neatkārtotos.
/ Viens no testa dalībniekiem sauc pa vienai rindiņai (no kreisās uz labo pusi) un katras skaitļu rindas beigās piesit ar pildspalvu pa galdu (kas nozīmē ka pārbaudāmais drīkst sākt skaitļu rindiņas pierakstīšanu)
/-/ Nosauc skaitļu rindu un piesit pie galda ar pildspalvu - tikai tad var sākt otrs pierakstīt skaitļus.
/ Tātad nosauc visus visu stabiņu skaitļus ar maziem pārtraukumiem ik pēc katra stabiņa.
/ Kad parbaudāmais sarakstijis visus stabiņus pēc dzirdes un atmiņas, tad nosauc visus skaitļu stabiņus vēlreiz un parbaudāmais parbauda vai atcerējies pareizi - atzīmējot tās skaitļu rindiņas kuras bijušas pareizas.
/ saskaita katrā stabiņā cik rindiņas no augšas ir pareizas un katra stabiņa rindiņu skaitu saskaita kopā, pēctam izdalot ar 3
[-] Rezultātā sanāk cipars, kurš nozīmē:
> ja ir 1 līdz 4 - parbaudāmajam ir atmiņas traucējumi, kurus būtu vēlams parbaudīt pie psihoneirologa
> Ja ir 5 - 6 viss ir normas robežās bet vienmēr jau var pacensties uz uzlabojumiem.
> Ja ir 7 un vairāk - atmiņa ir pilnīgā kārtībā un uztraukumam nav pamata :)
