Pēdējā vēlēšanās - svēta! (2)29

Gerald Lee Mitchell: Saldummīlis līdz kapa malai |||| Gerald Lee Mitchell nogalināja divus vīriešus laupīšanas laikā, kas tika veikts narkotiku tirdzniecības darījuma ietvaros. Citā epizodē viņa vaina tika pierādīta slepkavībā, par kuras upuri krita kāds vīrietis, kas negribēja atdot kaklarotu, ko noziedznieks bija iekārojis. Viņa aizstāvis uzstāja uz to, ka klienta IQ ir tikai 75 un viņa garīgā attīstība ir tik vāja, ka tas nav bijis spējīgs sevi kontrolēt noziegumu izdarīšanas laikā. Bet tomēr šī lieta izceļas ar pēdējo vēlēšanos – noziedznieks pieprasīja vien turziņu Jolly Ranchers sūkājamo konfekšu – ar dažādām garšām, lūdzu!

Aileen Wuornos: Kosmosa kuģi un citplanētieši |||| Aileen Wuornos nogalināja septiņus vīriešus Floridā 1989. un 1990.gadā strādajot par prostitūtu. Dažbrīd viņa uzstāja, ka tos nogalināja pašaizsardzības nolūkos pret izvarošanu, citreiz atkal to noliedza. Tuvojoties nāvessodam viņa izteica neskaitāmas sūdzības par cietumu, norādot uz neskaitāmiem viņas tiesību pārkāpumiem un cietsirdīgas izturēšanās gadījumiem. Tāpat viņa apgalvoja, ka cietuma vadība mēģinājusi viņu izvarot pirms nāvessoda izpildes. Savā pēdējā intervijā viņa paziņoja, ka viņas prātu kontrolē virsskaņas spiediens, kas liek viņai izskatīties jukušai un, ka enģeļi viņu aiznesīs uz kosmosa kuģi pēc nāves. Viņa apgalvoja, ka pavisam drīz atgriezīsies šajā kosmosa kuģī kā filmā Neatkarības diena.

Odell Barnes: Starptautiska ažiotāža un neēdama pēdējā maltīte |||| Šī ir diezgan pazīstama lieta pasaulē, jo ieguva plašu skanējumu starptautiskajā presē. 1989.gadā iebrucējs ielauzās 42 gadus vecās Helen Bass mājā Teksasā, aplaupīja, piekāva un, iespējams, izvaroja mājas saimnieci, visbeidzot nogalinot to ar šāvienu galvā. Apsūdzība balstījās uz pirmstiesas pierādījumiem un aculiecinieku liecībām. Rezultātā zvērinātajiem vajadzēja tikai 3 stundas, lai pieņemtu notiesājošu spriedumu. Pamatā tas bija dēļ tā, ka vietējie advokāti, kurus viņš varēja atļauties, nebija gatavojušies aizstāvībai un īpaši necentās, neveicot nekādas papildus faktu izmeklēšanas. Tādēļ vairākas kustības, kas cīnās pret nāvessodu (it īpaši no Francijas) vāca naudu jauniem aizstāvības pasākumiem un jaunie aizstāvji atklāja neskaitāmas nesakritības un nepilnības sākotnējā lietas izmeklēšanā, ieskaitot viltus liecības. Tomēr neskatoties ne uz ko, tika noraidīta apelācija un viņš tika sodīts ar nāvi. Pēdējās maltītes pieprasījumā viņš ierakstīja: “Taisnību, vienlīdzību un mieru pasaulē!”

William Kogut: Čaklās rokas jeb Dari pats! |||| William Kogut bija nosūtīts nāves soda izpildei uz Sankventīnu, taču nāvessods tā arī netika izpildīts. Viņš uzstāja, ka tikai pats ir tiesīgs sevi sodīt ar nāvi par sevis paša nodarījumiem. Galu galā tas viņam arī cienīgi izdevās. Viņa cietuma kamerā bija kāršu kava, truba, slota un petrolejas sildītājs. Viņš sadalīja kārtis nelielos gabalinos, izvēloties gabaliņus, uz kuriem bija izmatota sarkanā tinte. Tajos laikos tinte saturēja nitrocelulozi, kas kontaktā ar ūdeni ir viegli uzliesmojoša. Viņš iepildīja šos gabaliņus trubā, ar slotas kātu cieši to saspiežot. Pa otru trubas galu viņš ielēja ūdeni, kas izmērcēja kāršu gabaliņus veidojot sprāgstošu maisījumu. Tālāk viņš atspieda vienu trubas galu pret sildītāju un otru pielika sev pie galvas, izveidojot kaut ko līdzīgu šaujamierocim. Siltumā ūdens pārvērtās tvaikā, radot spiedienu trubā, kas palīdzēja aizdegties nitrocelulozes šķīdumam. Tas izraisīja eksploziju, kas ietrieca kāršu daļas viņa galvaskausā, no kā arī viņš mira.

Gene Hathorn: Zivju barība |||| Gene Hathorn gaida nāvessodu no 1985.gada par savas ģimenes nogalināšanu. Viņš ir iepazinies ar dāņu mākslinieku Marco Everistti un panācis vienošanos, ka Gene ķermenis tiks izmatots mākslas projektā. Hathorns joprojām uzstāj uz savu nevainīgumu, bet, ja tomēr tiks sodīts ar nāvi, viņa ķermenis tiks iesaldēts un nogādāts Vācijā, kur mākslinieks Everistti to izmantos kā zivju barību: “Mans mērķis ir iesaldēt Gene ķermeni un tad no tā pagatavot zivju barību. Manas izstādes apmeklētājiem būs iespēja ar to pabarot zelta zivtiņas”, Evaristti norāda laikrakstam The Art. Šī svadabīga izstāde būtu viens no posmiem Evaristti centienos pievērst sabiedrības uzmanību soda nozīmei sabiedrībā. Mākslinieks ir pazīstam ar neparastiem mākslas projektiem jau iepriekš, ieskaitot kāda aisberga nokrāsošanu sarkanā krāsā.

John Wayne Gacy: Klauns – slepkava |||| Šis slepkava no 1972. līdz 1978.gadam izvaroja un nogalināja ne mazāk kā 33 jaunus vīriešus un zēnus. 26 līķi tika atrasti slēpnī, kas bija iekārtots viņa mājā, vēl trīs citās vietās viņa īpašuma teritorijā. Viņš strādāja par ātro uzkodu restorāna KFC vadītāju un attēloja arī klaunu “Pogo”. Sava tiesas procesa laikā viņš jokojoties atzina savu vainu tikai tajā, ka bija savā īpašumā iekārtojis kapsētu, nesaskanojot to ar vietējo pašvaldību un neiegūstot licenci. Viņa pēdējā vēlme nav oficiāli apstiprināti, bet tiek ziņots, ka viņš teicis: “Nobučojiet man pakaļu!” - to viņš teicis cietuma dariniekam pirms došanās uz nāvessoda izpildi. Tas gan nenozīmē, ka šī vēlme tika izpildīta – vismaz oficiāli avoti šādu faktu neapstiprina.