Nesen skolā man bija jāveido prezentācija par pasaules ledājiem, tā nu izdomāju, ka izveidošu rakstu ar savu apkopoto informārciju spokos!
Pirmo daļu veidošu par lielo Antaktīdas un Grenlandes ledāju!
Pasaules ledāju kušana13
47
0
Antaktīdas ledājs, no šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Pēdējo gadu desmitu laikā gaisa temperatūra šajā reģionā palielinājusies vidēji divas reizes straujāk nekā citur pasaulē, temperatūras celšanās nenozīmē tikai ledāju kušanu.
Ledus kūstot, atmosfērā izdalīs arī sasalušajā augsnē esošās gāzes, kas vēl vairāk pastiprinās globālo sasilšanu izraisošo siltumnīcas efektu. Tas pierāda, ka Arktikas ledāju kušana ir visas pasaules problēma, vienkārši izsakoties, tas nozīmē to, ka mums Arktika jāsaglabā tik vēsa, lai cilvēkiem visā pasaulē nenāktos izjust kušanas sekas.
Saskaņā ar Pasaules Dabas fonda rīcībā esošajiem datiem Arktikas mūžīgajā sasalumā iesprostots divreiz lielāks CO2 daudzums, nekā sastopams visā atmosfērā. Līdz gadsimta beigām aptuveni 90% mūžīgā sasaluma virskārtas varētu būt nokusuši.
Grenlandes ledājs! Gandrīz visa Grenlande atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. 85% no Grenlandes kopējās platības klāj ledus, kura vidējais biezums ir 1524 m.
. Grenlandes ledāju slānis pagājušajā gadā kusis visstraujāk pēdējā pusgadsimta laikā, un tā ir kārtējā «nepārprotamā» pazīme, kas liecina par klimata izmaiņām. Ledus slānis Grenlandē kusis ar vislielāko tempu kopš 1958.gada, kad šādi dati pirmoreiz kļuva pieejami.
2010. gadā Grenlandes ziemeļrietumu krastā no Petermana ledāja atdalījies aisbergs 260 km2 platībā. ASV Delaveras Universitātes zinātnieki, kas šo faktu konstatējuši pētot NASA satelītuzņēmumus, norāda, ka aisbergs ir apmēram ceturtdaļa no visa Petermana ledāja. Kopš 1962.gada tas esot lielākais ledus gabals, kas atdalījies no kāda ledāja.
Pagājušajā gadā zinātnieki pētīja Petermanaaledāja plaisas un prognozēja, ka tuvākajā laikā no tā varētu atdalīties milzīgi aisbergi. Ja aisbergs sāks dreifēt ūdeņos starp Grenlandi un Kanādu tas var ietekmēt kuģošanu šajā rajonā! (Bildē redzamās laivas ir fonda GreenPeace pētnieki)
Zinātnieki atzīst, ka līdz ar šelfa ledāju sarukšanu pamazām iet zudumā unikālas, vēl neizpētītas ekosistēmas, kas veidojušās ilgā laikā un nav vairs atjaunojamas. Izzustu daudz mājvietu dzīvniekiem, tiktu izjaukta visa ekoloģiskā ķēde, ciestu apkārtējā vide, ieskaitot cilvēkus.
Zinātnieki uzskata, ka līdz 2060.gadam vasarās okeānos ledus vairs nebūs, un līdz gadsimta beigām, miljonu gadu vecā ledāja virskārta izkusīs pavisam.
Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi.
Tev patiks šie raksti
