Pasaulē garākais zemūdens gāzesvads, kas ved pa Baltijas jūras gultni, tagad savieno Krieviju un Vāciju. Kad šā gada beigās atklās otu no divām 1224 km garajām caurulēm, turpmāk ik gadu no Sibīrijas uz Eiropu tiks pārsūknēti 55 mljardi kubikmetru dabas gāzes. Eiropā tā nodrošinās enerģiju 26 miljoniem mājssaimniecību.
Pasaulē garākais zemūdens gāzesvads!2
80
1
Lūkojoties uz Baltijas jūru, tā izskatās kā parasti, taču jūras dibenā notiek rosība. Pa vienu on diviem cauruļvadiem no Krievijas un Eiropu plūst miljardiem kubikmetru kāzes. Gāzes vads ,kam dots nosaukums''Nord Stream"jeb Ziemeļu straume", ir 1224 km garš, un tas ir visgarākais zemūdens gāzes vads pasaulē. Paralēlie cauruļvadi Baltijas jūras dzelmē savieno Viborogu Krievijā un Lubminu Vācijā. Pirmā zemūdens "autostrāde" sāka darboties jau pagājušā gada novembrī, otrs cauruļvads būs gatavs eksplutācijai šā gada pēdējā ceturksnī
Kad darbosies abi cauruļ vadi tie ki gadu spēs aizvadīt uz Rietumeiropu 55 miljardus kubikmetru jeb gandrīz 10 procentus no tur patērētā gāzes apjoma. Gāzes plūsma ir tik milzīga, ka tā spēs nodrošināt uzņēmumus un mājsaimniecības ar enerģiju turpmākos 50 gadus. Gāze tiek pievadīta no milzīgaj;am atradņem "Južno Russkoje", kas atrodas Sibīrijas ziemeļos, Jamalas ņencu autonomājas apvidū . Pirms miljoniem gadu, kad gāze vēl tikai veidojās, šo reģionu klājasekla tropu jūra, kuras gultnē tikpatkā nebija skābekļa
No Sibīrijas gāzi pa sauzemi aizsūknē un 2500 km tālo Viborgu, kas atrodas pie Somu līča, un tur saspiež līdz 220 bāru lelam spiedienam. Salīdzinājumana var minēt, ka autoriepā ir aptuveni trīs bāru spiediens kas ļauju gāzei virzīties pa 1224 km garajiem cauruļvadiem Baltijas jūras bultnē, un nav sepieciešams speidienu paaugstināt
Sauzemes gāzes vados parasti ik pēc 100-200 km ir ierīkots kompresors, kas paaugstina spiedienu. Taču, vadot gāzi pa cauruļvadu, kompresori patērē enerģiju, tapēc gandrīz 10 procenti gāzes enerģijas iet zudumā. Turpretī "Nord Stream" stiepjas zem ūdens, un , tā kā juras dibenā spiediens ir gana augsts, gāze tiek transportēta lelākā spiedienā nekā pa sauzemi. Ūdens masas rada pret spiedienu kas palīdz ietaupīt enerģiju. Gāzes vadu iekšpuse ir sevišķi gluda, jo ir izoderēta ar epoksīda kārtu. Tomēr tālajā ceļā gāzes spiediena samazināšasnās ir neizbēgama. Kad gāze nokļuvusi līdz Lubminai Vācijā, tās spiediens pazeminājies no 220 bāriem līdz 110 bāriem.
Tev patiks šie raksti
