Kārtējais ieraksts par dzīvi Norvēģijā: Šoreiz tētis ciemos, Star Wars un vēl visādi sīkumi, lai jums interesanti lasās, ja ir āķis, ieskrieniet blogā, un palasiet tur pārējo:
http://auzans.blogspot.com/p/norge.html
Slinkums lasīt? Apskaties bildes zemāk.. :) jauku dienu!
3. Aprīlis
YES we did it! Mēs bijām nolēmuši darīt traku lietu. Izrādījās, ka daudzi nav redzējuši Star Wars filmas. Par tādu tumsonību pāris fanu, mani tai skaitā, nolēma ienest gaismu šo cilvēku prātos, tāpēc mēs izlēmām, ka jārīko filmu vakari, lai noskatītos visas 6 filmas. Kopējais filmu garums aizņem pusi dienas jeb 12 h, tāpēc mēs izlēmām tās skatīties pa daļām, katru nedēļu vienu vai divas. Tad nu sāga var sākties. Sākumā jau meitenes smīkņāja par filmām, taču laika gaitā viņām arī iepatikās varoņi, un beigās, kad Lūks uzzināja, ka Vaiders ir viņa tēvs, tad drāma bija pārņēmusi pilnībā visu prātus Beidzot tas izdevās, daudzi nu varēs atgriezties savās valstīt un teikt: „Ne sūda neiemācījos tai Norvēģijā, bet toties noskatījos Star wars!” Lūk, tas ir labs darbs.
Pēdējā nedēļā kristieši sarosījušies kā lapsenes, pirms viņām kāds sadedzina pūzni. Bet es laikam saprotu, kāpēc tas tā. Redziet pagāšnedēļ bija milzīgas lietus gāzes. Apmēram tik spēcīgas, cik spēcīgas bija nepieciešamas, lai es noslīcinātu savu iepriekšējo telefonu. Tad nu noteikti visi kristieši gāja mežos un cirta kokus šķirstam. Galu galā, pasaule jau grēko ļoti pēdējos gados. (kaut vai paskatieties uz Lady Gaga) Nu man jau arī bonuss, viņi mazliet labāk sākuši spēlēt florbolu, jo aktīvāki palikuši, kā arī moš, ja tiešām sāksies plūdi, varbūt kāds paķers mani iekš sava šķirsta.
5. Aprīlis
Roomijam(vēlreiz atkārtoju, ka mēs nedzīvojam vienā istabā, bet gan dalām kopīgu tualeti un virtuvīti) atbraukusi mutere, kura izjauc kārtējo reizi manu mierīgo un rimto dzīves ritmu. Tas bija apbrīnojami, jo Martins (CZ) viņai brauca pakaļ uz Oslo, savāca lidostā, un pēc tam abi divi brauca atpakaļ. Varbūt es tagad izklausos pēc tā krievu sīča, kurš savu vecotēvu nostučīja komunistiem, bet es nemūžam netērētu 11h no savas dienas, lai brauktu pakaļ vecākiem uz Oslo un atpakaļ. Tas ir drausmīgi neefektīvi.
Nu lūk, bet tāpēc varbūt mani arī pārsteidza tas, ka viņa muterīte pusi nākošās dienas vienkārši kaut ko viena pati gatavoja. Tas man arī likās pārsteidzoši, jo es savās mājās neļautu vecākiem vispār atrasties pie plīts vairāk kā tikai ielikt šķīvītī manis taisītos makaronus vai jebkuru citu JunkFood, ko māku pagatavot.
Bet nu pieredze ļoti laba, jo ceturtdien arī mans tētis brauc uz Kristiansandu, bet viņš var nemaz necerēt tikt sveikā cauri ar paikas sataisīšanu, viņam būs kārtīgi jāstaigā. Gribu uzdzīt riktīgu tulznu uz kājas. Tik lielu, lai varam uzraxtīt: „Norway” par piemiņu.
7. Aprīlis
Nezinu kā skolā būs, bet es atkal nemācos. Ceru, ka kursa biedri uzrakstīs savas daļas assaignmentam, citādāk mēs dabūsim riktīgi iekšās no pasniedzēja. Šoreiz mācību atlikšanai par iemeslu atkal ir tas, ka tētis beidzot atbraucis. Vilkos viņam pretim uz pieturu. (ko tik nedarīsi lai dabūtu lielās pārtikas somas) apmēram 20 kilogrami. Patiesībā bija 23, bet lai nebūtu jāpārmaksā lidostā viņš trīs kilogramus izņēma ārā no somas.
Tad nu sagaidīju tēti, un varējām lēnām doties uz mājām. Tagad beidzot esmu ticis pie īsta ēdiena. Latvijas siers, desa, maize un galvenais Latvijas Balzams – viss augstākās kvalitātes un par salīdzinoši lētām cenām. Zinu, ka mana diēta tikko izdarīja pašnāvību, bet es labprāt mirtu resns, bet pieēdies gardumus.
Tad nu izrādīju mazliet tēvam pilsētu, proti, skolu un mazu kalnu pie tā. Viņš to atzina par labu esam, un ka vērts studēt. Bija jautri arī uzzināt jaunumus no mājām. Izstāstīšu smieklīgāko:
Tad nu tētis saka: „Zini, ar mūsu mazo kucēnu problēmas, gribēju pat pie veterināriem vest.” Es sapratis uzreiz vaicāju, kas par problēmām, un tētis man atbild: „Viņš ir ziemas kucēns un viņš māk pačurāt tikai sniegā! Problēma tāda, ka sniegs palicis vairs tikai 3 vietiņās.” Tas bija episki, vēl tagad smejos, bet ceru, ka viņiem izdosies atrisināt šo problēmu un kucēns sapratīs, ka arī zāle nav toksiska.
10. Aprīlis
Pāris jaukās dienas, kuras aizvadīju kopā ar vienu no sev tuvākajiem cilvēkiem beidzot ir beigušās. Mazliet skumīgi, jā, jo bija ļoti jauki pabūt kopā ar kādu rada gabalu. Tas man parādīja, cik ļoti tomēr var pietrūkt māju, bet nu nekas, vairs jau mazāk kā divi mēneši, kas šeit jāaizvada, līdz atgriezīšos dzimtenē.
Tātad, pa šīm divām dienām mēs iepazinām vēl neapgūtus Kristiansandas rajonus. Mēs devāmies uz diezgan skaistu un klinšainu dabas parku, kurā apmaldījāmies, un nonācām ellē ratā pavisam citā pilsētas rajonā. Mēs izstaigājām visu pilsētas centru, kā arī nonācām privātmāju rajonā, kur iekļuvām privātīpašumā, no kura mūs izdzina dusmīga norvēģiete. Dienas tiešām pagāja ātri, un bijām tā izlādējušies, ka lūziens vakarā atnāca pats no sevis.
Bija smieklīgi skatīties kā tētim sanāk pafeilot veikalā un kā viņš šokējās par visām drausmīgajām cenām. Tad nu beigās viņa vienīgais suvenīrs uz Latviju būs „Brūnais siers”, kurš tētim no tiesas garšo. Arī man riktīgi garšo, tāpēc no sirds cerēju, ka viņš aizmirsīs, taču acīgs nelietis, atcerējās paņemt savus 2 kg siera. Nu tad jau viņiem labi garšo. Tagad arī man ir 2 pudeles 0,5 šņabja. Nevaru izdomāt, vai izlietot kompresēs (neaprakstītas medicīniska rakstura problēmas) vai arī notirgot vienu pudeli pa 10 LVL. Ja ir kāds padoms, droši rakstiet uz dr.lv. P.S. šo dienu bildes attēlu lapā!
