Domājot par militārajiem izgudrjumiem, nāk prātā ballistiskās raķetes, atombumbas, nakts redzamības brilles un daudzi citi. Šie ir gājuši tālu ceļu un izrādījušies ļoti efektīvi. Tomēr, ne visi izgudrojumi izcīnīja vietu zem saules.
Neizdevušies militārie izgudrojumi20
68
2
KORĶVIĻĶA TANKS. Šo tanku izgudroja Krievijā. Tankam ķēžu vietā bija lieli korķviļķi, kas bija paredzēti grūtu virsmu pārbraukšanai, kā piemēram, ledum. Krievijā šādas virsmas ir bieži sastopamas, tapēc tanks likās izmēģinājuma vērts. Tomēr, tankam bija daudz mīnusu. Dīvainā mehānisma dēļ, tas nevarēja operatīvi pārvietoties, pa cietām virsmām, stūrēšana bija ļoti apgrūtināta, korķviļķi bija ļoti smagi. Tas viss padarīja tanku ļoti lēnu un neveiklu.
VIENRITEŅA TANKS. Šī ideja radās vācu armijā. Karavīram bija paredzēts izmantot 2 lielkalibra automātus, tajā pašā laikā, atrodoties bruņotas lodes iekšpusē. Tomēr šī ideja tālāk par prototipu netika. Šim tankam no sākta gala nebija lielu izredžu. Lai gan tam bija atbalsta stabilizatorritenis – tanka līdzsvars bija neapskaužams. Arī stūrēšana būtu ļoti neparocīga. Bet jāpiebilst, ka priekš tā laika ātruma standartiem, tanks bija ļoti veikls.
MOTOROLLERS-LIELGABALS. Šo izgudroja Francijā, Vjetnamas kara laikā. Šis radās naudas trūkuma rezultātā, kad Francijas armijai trūka naudas un viņi nevarēja nodrošināt sevi ar pilnvērtīgu tehniku. Ideja bija pavisam vienkārša – uz skūtera uzlika 75mm lielgabalu. Pārsvarā to izmantoja desants 1950. gados. Izgudrojuma mūžs nebija ilgs, jo tas bija ļoti nestabils un lietotājam nebija absolūti nekādas aizsardzības.
FOCKE-WULF TRIEBFLUEGEL. Doma par lidošanu cilvēkus ir vilinājusi, kopš laika gala. 2. pasaules kara laikā vāciešiem pat izdevās uzbūvēt ļoti primitīvu helikopteri. Tas spēja pārvietoties ieverojamas distances un nolaišanās bija ļoti viegla. Tomēr viņu negausība ņēma virsroku un viņi izlēma, ka propellera spārniem jāpievieno raķetes. Tas padarīja šo lidaparātu nevaldāmu un ideja tika pamesta.
PAKLA ŠAUTENE. Šo ieroci 1718. gadā izgudroja rakstnieks un advokāts no Londonas – Džeims Pakls. Lai gan viņš centās tai dot nosaukumu “Aizsargšautene”, to vairums sauca par “Pakla šauteni”. Lai vai kā to sauktu – tā dzīve bija visnotaļ īsa. Novietota uz trijkāja, šautene sastāveja no viena stobra, daudzlādiņu aptveres un spēja izšaut 63 šāvienus 7 minūtēs. Standarta muskete varēja izšaut 3 šāvienus minūtē. Ierocis līdz masu produkcijai nenonāca, jo ieroču ražotāji nevarēja pietiekami ātri ražot daudzās sarežģītās detaļas.
KIBERNĒTISKAIS VISURGĀJĒJS. Izskatās, kā kautkas no zinātniskās fantastikas filmas. 1968. gadā pirmo reizi testēja šo četrkājaino robotu. Izgudrotāja Ralfa Mošera ideja bija atvieglot kājniekiem munīcijas un ieroču pārvietošanu pār dažādām virsmām. Robota kustības kontrolēja pasažieris ar savu roku un kāju kustībām. Robots līdz masu produkcijai nekad nenonāca, jot ā maksimālais ātrums bija aptuveni 8 km/h. Robota svars ir 1.4 tonnas. Protoips ir apskatāms ASV Armijas Transporta muzejā.
CARA TANKS. Jūs droši vien esiet redzējuši tos retro velosipēdus, kuriem priekšējais ritenis ir milzīgs, bet aizmugurējais izskatās pēc rotaļu mašīnītes detaļas. Cara tanks visnotaļ atgādina tādu. Neizprotamu iemeslu dēļ krievi domāja, ka šādi riteņi ir ļoti labi. Paredzēti tie bija dažādu šķēršļu pārbraukšanai, bet aizmugurējais ritentiņš bija vairak kā enkurs, jo regulāri iegrima dubļos, vai iestrēga grāvjos un priekšējiem riteņiem trūka jaudas lai to izvilktu. Tanks tka norakstīts pat pirms apskates 1915. gadā. Ilgu laiku tas stāvēja pamests vietā, kur notika testi – aptuveni 60 kilometrus no Maskavas. 1923. gadā to izjauca un pārvērta metāllūžņos.
ČĀRLZS DE GOLLS. Viens no jaunākajiem izgudrojumiem. Tas pat īsti nav izgudrojums, bet gan vairāk jaunaas tehnoloģijas paraugdemonstrējums. 1986. gadā to pirmoreizi izgatavoja. Kopējais svars bija 40 000 tonnu. Tas bija 10. lidmašīnu bāzes kuģis Francijas flotē, pirmais atomreaktīvais virsūdens kuģis Francijā un pirmais un vienīgais atomkuģis, kas uzbūvēts ārpus ASV. Neskatoties uz tehnoloģiju, kuģis bija daudz lēnāks nekā tas, kuru bija plānots ar viņu aizvietot. Aizvietojamais modelis tika darbināts ar tvaiku. Dažādas inženieru kļūdas noveda pie kuģa idejas pamešanas – kuģa dzenskrūves bija nepareizi modelētas, reaktora sliktā uzbūve izraisīja saindēšanos ar radiāciju un klāja nepareizā izvietojuma dēļ, lidmašīnas nevarēja uz tā nosēsties. Arī kuģa aizsardzība bija neparocīga.
RAĶEŠSOMA. Lai gan mūsdienās šis izgudrojums ir atgriezies intereses lokā, tajā laikā daudzsološā raķešsoma izgāzās. To izgudroja 1960. gados ASV. Izmēģinājumus ir veicis pat prezidents Kenedijs. Tomēr 60. gadu vidū armijai zuda interese par so izgudrojumu, jo tam bija tikai 120 m darbības rādiuss, maksimālais lidojuma laiks bija 21 sekunde. Intereses zudumu pastiprināja aviācijas straujā attīstība.
LIDOJOŠAIS BĀZES KUĢIS. 1930. gados vācieši izdomāja uzbūvēt lidojošu lidmašīnu bāzes kuģi. Prāgā dzimušais inženieris, Dr. Karls Arnsteins, 1933. izgatavoja pirmo no diviem – USS Macon. Nedaudz vēlāk uzbūvēja USS Akron. Kuģis bija līdzīgs dirižablim un spēja nest piecas F9C “Sparrowhawk” tipa lidmašīnas. Tas spēja viņas palaist un atkal uzņemt. 1934. gadā, lidojot pāri Arizonai, USS Macon uzņēm pārāk lielu augstumu un korpuss tika smagi bojāts. USS Akron 1935. gada 12. februārī, struktūras kļūdas dēļ, ceta vētrā un nogāzās. Vairs nav mēģinājuši celt līdzīgus.
Tev patiks šie raksti
