Nebrauc dzēris-Dārgi būs!12

A.Vagale: Mēs esam ziemeļnieki, mums ir citāda alkohola panesamība nekā dienvidniekiem, kas ieraduši dzert vīnu pie pusdienām. Mēs esam arī atkarības riska grupā. Mums dominē stiprie dzērieni, pat stiprais alus – kā līdzeklis reibumam, nevis piedeva ēdienam. Mēs nespējam relaksēties bez alkohola, jo ar alkoholu saistās nevis izklaides, bet relaksācijas tradīcijas. Cik bieži reibumā pieķerti vadītāji pieprasa papildus ekspertīzi? A.Krūmiņš: Tādas situācijas nav biežas. Pēc 15 – 20 minūtēm mēs atkārtojam testu, un tur viss parādās. Gadās, ka vadītājs ir iedzēris alu, un parādās nedaudz virs 0,5. Ja tas tiešām bijis tikai 1 alus, tad pēc tām 20 minūtēm rādījums būs daudz zemāks. Vai bijis nodoms samazināt pieļaujamo līmeni līdz 0 promilēm? E.Zivtiņš: Ir bijis, bet ir cilvēki, kam jau dabiskais fons ir 0,1 – 0,2 promiles. Latvijā pieļaujamā robeža izvēlēta pēc dakteru ieteikumiem, un no visām pusēm izvētīts. Vai cilvēki spēj adekvāti novērtēt savu dzēruma pakāpi, sevišķi nākamajā rītā? A.Krūmiņš: Ir bijis, ka apturam vadītāju, kurš iedzēris, izgulējies, bet no rīta nav paēdis brokastis. Viņš ir pilnīgi adekvāts. Tomēr izelpā uzrādās 0,7 – 0,8 promiles. Tāpēc ieteikums ir kārtīgas brokastis. A.Vagale: Cilvēkam ir vairāki atbildības līmeņi, un pirmais ir ļoti bērnišķīgs. Tie, kas iepriekšējā vakarā padaudz iedzer, un nākamajā rītā viņiem nav apetītes, jau ir aizdomīgi. Taču ir arī otrais un trešais atbildības līmenis. Tie kas dzer un brauc, ir bērna atbildības līmenī, un ja tas atkārtojas bieži, jādomā, kas ar viņu notiek.
(Diskusijā piedalās: Edmunds Zivtiņš, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks; Aivars Krūmiņš, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja jaunākais inspektors; Aelita Vagale, NVO biedrības Atkarības psihologi psiholoģe; Normunds Avotiņš, auto žurnālists).