Tāpat kā divas pirmās „Mūsu vēstures” daļas arī jaunais, vairāk nekā 500 lappušu biezais un krāšņi ilustrētais sējums ir nevis ierastā – pieķemmētā un pieklājīgi oficiozā, bet gan reālā aizvadīto divu gadu desmitu vēsture, kuru daudziem no grāmatas gandrīz 1200 varoņiem drīzāk gribētos aizmirst – un vēl vairāk kārotos, lai to aizmirstu arī pārējie.
Trešā sējuma tēmu loks ir, iespējams, vēl bagātīgāks nekā pirmajiem diviem: „pareizās” un „nepareizās” korupcijas apkarošanas farss, „politisko barotavu” rašanās, miljonāru dzimšana un evolūcija, mūžam dzīvais Ulmanis un pārējie vadoņi, mīts par vienoto Baltiju, nekustamo īpašumu burbuļa patiesie pirmsākumi, autodžigiti un netikumu industrija, Lielā brāļa garās ausis un kompromatu kari, patēriņa un pārtēriņa azarta hronikas, veselības aprūpes haosa cēloņi, banku krīzes un to izraisītāji, „nacionālās buržuāzijas” izzušanas stāsts un sakārtotāju uzvaras gājiens, integrācijas, valodas un nacionālais jautājums, divdesmitgades „tumšākās” slepkavības, tiesiskās valsts dīvainības un vēl, vēl, vēl, līdz par neapšaubāmi svarīgajai tēmai – ar ko tad lai Latvijas iedzīvotājs vispār palepojas?
„Mūsu vēstures” autori Lato Lapsa, Sandris Metuzāls un Kristīne Jančevska grāmatas ievadā raksta: „Tā iegadījies, ka šī apjomīgā darba trešais, noslēdzošais sējums nāk klajā tieši laikā, kad mēs – un diemžēl ne jau tikai grāmatas autori, bet mēs visi – plūcam tos savdabīgos augļus, bet drīzāk jau asaku, ko mums sagādājuši daudzi no „Mūsu vēstures” varoņu tūkstošiem. Tie, kas visus šos gadus ir izmisīgi kārpījušies pie naudas un varas, lai šādā īpatnā veidā aplaimotu Latviju un tās iedzīvotājus.
Ja akli ticētu šo varas nesēju vārdiem, Latvijas vēsture sastāvētu no viņu titānisko pūļu un darba apraksta, cīnoties ar, protams, objektīvajām grūtībām un varonīgi tās pārvarot. Taču „Mūsu vēstures” trešais sējums, ko jūs turat savās rokās, tāpat kā pirmie divi ir nevis viņu vēlamā, bet mūsu visu īstā un reālā vēsture. Detalizēts stāsts par to visu, ko viņi mums stāstījuši, ko patiesībā darījuši un kas no tā sanācis.
Neesam pārliecināti, vai ir pamats visiem šiem ļaudīm, kuru alkatība, aprobežotība, varaskāre un tuvredzība valsti ir novedusi tur, kur tā atrodas, ticēt tagad, kad viņi nu mums saka – krīze dod iespēju. Taču vismaz viena iespēja patiešām pastāv – pārlapot „Mūsu vēsturi” un kaut jel ko no tās likt aiz auss, lai arī daudzdesmit pirmo reizi neuzkāptu uz tā paša grābekļa.”
Savukārt grāmatas izdevēji vēl piebilst: „Kurš dārznieks mirklī pārvērtās par vienu no valsts galvenajiem privatizētājiem? Kuru premjeru uzvarēja cūkas? Kad patiesībā sākās nekustamo īpašumu burbulis – un kas īsti to aizsāka? Kurš politiķis izdomāja Andri Šķēli salīdzināt ar Dievu? Vai tiešām Latvija domāja par Roņu salas ieņemšanu? Kāpēc izgāzās integrācija un skolu reforma?... Atbildes uz šiem un tūkstošiem citu „neērtu” un „nepareizu” jautājumu – šajā, iespējams, mūsu desmitgades bīstamākajā grāmatā.” Grāmatas vākam izmantota fotogrāfija, kas pārliecinoši uzvarēja interneta portāla TVNET lasītāju balsojumā par piemērotāko galveno motīvu „Mūsu vēstures” sējumam.
Plašāka informācija par „Mūsu vēstures 1985 – 2005” jauno sējumu un arī diviem pirmajiem atrodama tās interneta mājas lapā: www.musuvesture.lv
