Viens no spilgtākajiem un pamanāmākajiem LNT talantu šova O!Kartes akadēmija dalībniekiem kļuvis 19 gadus vecais Mareks Kolāts (attēlā), kurš skatītāju uzmanību pievērsis gan ar saviem drediem, gan provokatīvo uzvedību – tieši viņš bija tas, kurš pirms neilga laika šovā pēc kādas ballītes sāka dumpošanos.
Jaunais puisis no Tukuma jau no bērnu dienām aizrāvies ar mākslu, sākumā zīmējot rotaļu zaldātiņus, bet vēlāk nolēmis studēt vides dizainu. Pirms gada Mareks sācis muzicēt kopā ar grupu Moana un, neraugoties uz to, ka šobrīd viņš piedalās muzikālā šovā, mākslu puisis sola nekad nepamest, lai gan šova laikā viņam radusies vēlme izmēģināt spēkus arī aktiermeistarībā.
"Mākslinieks - vienalga, mūziķis vai aktieris - tiek uzskatīti par citādu cilvēku, par tādu - ar putniem. Varbūt cilvēkiem nemaz nevajag viņus saprast," intervijas gaitā atzīst puisis, tomēr sarunā ar izklaides portālu Mango visnotaļ atklāti stāsta par savu dzīvi.
Kas bija tas, kas tevi, ar mākslu aizrāvušos puisi, mudināja pieteikties talantu šovā?
Līdz tam man mūzika bija sekundāra lieta, bet visas tās šova reklāmas bija iedvesmojošas, un es nolēmu uz kādu laiku mūziku izvirzīt kā savas dzīves primāro lietu. Es to nenožēloju.
Kas tieši no reklāmā piedāvātajiem kārdinājumiem tevi uzrunāja - slava, iespēja tikt uz lielās skatuves?
Viss kopā - gan iespēja mācīties, gan skatuve, gan televīzija. Mani ļoti piesaista televīzija, bet galvenais bija iespēja sevi parādīt.
Kā tavi tuvākie cilvēki reaģēja uz lēmumu piedalīties šajā šovā?
Sākumā vecāki neatbalstīja, jo viņiem primārais bija manas mācības. Viņi domāja, ka es tās pametīšu, bet tā, protams, nekad nenotiks. Kad tiku iekšā un vecāki saprata, cik tas ir nopietni, domas mainījās. Ar draudzeni bija sarežģītāk, jo, ejot iekšā, es parakstījos uz to, ka, iespējams, viņu nesatikšu trīs mēnešus - tas ir neforši.
Pirms pāris nedēļām tu uz šova veidotāju uzlikto sodu par dzeršanu un smēķēšanu "akadēmijas" telpās reaģēji ar dumpja uzsākšanu, kam sekoja arī pārējie dalībnieki. Kāpēc tu to darīji?
Man vēl bija pohas, un jutos alkohola reibumā. Es neko nenožēloju, protams, bet pareizi tas nebija. Man dažreiz tā ir, ka sākumā izdaru un pēc tam domāju. Es tomēr esmu nācis šeit mācīties, un sapratu, ka ir jāpiebremzē. Tā kā daži mani tuvākie cilvēki cieš par to, ka es neesmu ar viņiem, es nedrīkstu šeit iekšā tusēt, jo to es varētu darīt arī ārā.
Vai tu domā, ka tev izdosies palikt šovā līdz tā beigām?
Grūti spriest. Es jūtu atbalstu no cilvēkiem, bet man liekas, ka mani vairāk atbalsta jaunieši - tie, kuri nepelna un nevar nobalsot. Es domāju, ka gala rezultāts būs Dieva lemts. Jā, uzturoties šeit, šovā, esmu kļuvis daudz ticīgāks, jo te notiek daudz lietu, kas liek saprast, ka Dievs eksistē. Kā Dievs būs lēmis, tā būs, bet es labprāt tiktu līdz finālam.
Kas tev no tā, kas ir ārā, šobrīd visvairāk pietrūkst?
Droši vien, ka draudzene, bet arī sabiedrības man trūkst, jo šie cilvēki tomēr laika gaitā ir apnikuši - tu nevari visu laiku būt smaidīgs un jauks. Spriedze ir jūtama.
Kā ir ar izslavēto mūziķu un mākslinieku bohēmu un nebeidzamajām izklaidēm?
Agrāk, kad biju sīkāks, man buhāšana likās kaut kas nenormāli kruts, kad pamosties pie poda novēmies un laimīgs, bet tagad ir citādi. Es labāk izvēlos kaut kur aiziet ar draugiem un iedzert kādu kokteili.
Zīmēt tu sāki jau agrā vecumā, bet kad sākās tava aizraušanās ar mūziku?
Es nezināju, ka māku dziedāt, līdz pirmajai klasei, kad mani paņēma korī. Tā kā man nebija balss lūzums, dziedāju falsetā, un man no tā bija kauns. Atceroties tos laikus, saprotu, ka tas bija baigi kruta. Tagad es dziedu sūdīgi, bet man par to vairs nav kauns.
Ko tu esi ieguvis šovā pirmo divu mēnešu laikā?
Es neesmu kļuvis par labāku dziedātāju, bet esmu kļuvis par labāku skatuves mākslinieku. Dziedāt trijos mēnešos nevienam nevar iemācīt, bet te iedod lietas, kas vēlāk var palīdzēt iemācīties dziedāt un palīdz izjust skatuvi.
Godīgi sakot, šobrīd esmu apjucis, jo man ir nereāli daudz jaunu lietu un daudz ko esmu sapratis. Pēc šova es no sākuma patusēšu, bet pēc tam kādas trīs dienas sēdēšu mājās un pieņemšu lēmumus, ko darīt ar savu nākotni. Es domāju, ka ar trim dienām tam pietiks.
Ja tu pēc šova beigām kļūsi par pieprasītu un atpazīstamu dziedātāju, nebaidies no tā, ka tev vienā brīdī laika trūkuma dēļ būs jāizdara izvēle - mūzika vai māksla?
Es mākslu - gleznošanu un zīmēšanu - nekad nepametīšu un mācības skolā pabeigšu. Dotajā brīdī, kad esmu šovā, mana dzīve ir mūzika, bet, kad iziešu ārā, man primārais būs tas, ko esmu darījis visu savu mūžu. Mākslu esmu daudz vairāk izkopis un par mākslu es zinu vairāk. Es domāju, ka man nekad nebūs jāizvēlas starp šīm divām lietām, bet, ja tā būs, es izvēlēšos mākslu, jo ar mūziku es savai ģimenei nenopelnīšu nauda. Ar mākslu es to varētu izdarīt.
Bet nodarbošanās ar mākslu tev nedos iespēju regulāri gozēties presē vai televīzijā...
Tas man vairs nav tik svarīgi. Kad atnācu uz šovu, tad man tas likās kaut kas foršs. Bet pēc diviem mēnešiem man tas vairs nav vajadzīgs. Varu būt arī kluss mākslinieks. Jebkurā brīdī varu nogriezt dredus vai uzaudzēt bārdu, un mani nepazīs. Man nav problēmu apgriezt visu otrādi, ja man tā gribas.
Ko tu plāno darīt uzreiz pēc šova?
Es domāju nolikt tiesības. Tas būs pirmais. Tad iestāšos vairākos kursos - matemātikas, angļu un latviešu valodas, jo šīs zināšanas man ir jāpieslīpē. Tā kā skolā uz gadu man šova dēļ nāksies paņemt pārtraukumu, jo mācības trešajā kursā atsākšu tikai nākamā gada otrajā semestrī, man būs arī ļoti daudz laika mūzikai.
Viens no šova veidotāju mērķiem ir radīt zvaigznes. Vai tu vēlies kļūt par zvaigzni?
Man nepatīk, ja, runājot par cilvēkiem, saka zvaigznes - tas ir pārāk brutāli. Man riebjas vārds "zvaigzne" - tie vienkārši ir cilvēki, kuri kaut ko dara un ir atpazīstami, lai gan es uzskatu, ka Latvijā ir daži cilvēki, kuri ir pelnījuši šādu nosaukumu.
Kuri, piemēram?
Raimonds Pauls un Rēzija Kalniņa.
Nosauc, lūdzu, vēl vienu! Varbūt kāds no politikas?
Nē, tiem vēl līdz zvaigznēm ir tālu. Es nezinu, vairāk nosaukt nevaru - pirmie, kuri man iešaujas prātā, ir Pauls un Kalniņa.
Ja nu tomēr mēs pieļaujam, ka tu kļūsi par atpazīstamu skatuves mākslinieku, kas būs tā lieta, ko nekad nedarīsi, lai vairotu savu popularitāti?
Tas noteikti nebūtu nekas saistīts ar vīriešu mīlestību. Varbūt kādreiz kādam ienāks prātā ko tādu uzrakstīt, bet tas būtu pēdējais, ko es varētu izdarīt. Es nesaku, ka man būtu kaut kas pret to, bet es nekad neko tādu nedarītu šova dēļ. Droši vien ir daudz lietu, ko es nekad nedarītu, bet šis ir pirmais, kas iešāvās prātā.
Jau šova laikā tev izdevies pievērst sev uzmanību ar to, ka publiski paziņoji, ka esi nevainīgs. Tāpat esi jau medijiem paspējis atrādīt savu draudzeni. Kāpēc tev tas bija vajadzīgs? Tiešām nevēlies pasargāt savu privāto dzīvi?
Cilvēki tikai domā, ka viņi daudz ko zina, bet patiesībā viņi neko nezina. Te iekšā viss ir vienkārši - tu pasaki kādu frāzi, kāds to izgriež, parāda un no tā uztaisa patiesību. Man pret to nav nekādu iebildumu. Ir forši, ka cilvēki domā, ka esmu nevainīgs. Tas ir interesanti.
Cilvēkiem ir vajadzīgas ziņas par citu intīmo dzīvi. Melot par to, ka man, piemēram, nav draudzene, būtu diezgan truli un tizli, jo tad visi domātu, ka es gribu sev apkārt vairāk meitenes. Man tas nav vajadzīgs. Ja man šeit ir lemts būt, es izvēlos būt atklāts, nevis melot, kamerās skatoties.
