Pēc 3mēnešu pārtraukuma kārtējā MMT daļa 
esmu atgriezusies no grieķijas, tā ka raksti tagad būs biežāk.
p.s. ir ļoti daudz sakrājies jaunu tulkojamo tekstiņu, bet redzēs kā būs ar laiku.
Makes me think 2917
492
3
Kad mans komandieris man pasniedza medaļu par 2karavīru dzīvību izglābšanu Afganistānā, viss par ko es varēju domāt bija tas, ka es nespēju izglābt pārējos 3 karavīrus.
Viena no neatliekamās palīdzības pacientēm bija tīne, kura bija aplaupīšanas upure-viņa gulēja savā gultā un smaidīja. „Kāpēc tu tā smaidi?”-kāds pacients blakus gultā viņai jautāja. „Es vienkārši domāju par to kā man veicās, jo joprojām esmu dzīva”-viņa atbildēja. Šonakt es gandrīz nomiru, bet tagad visa mana dzīve sākas no jauna.
Pēc tam kad viņš nomira es atklāju, ka par spīti maniem pārmetumiem, ka viņš strādā par daudz kad viņš par darbu uztraucās vairāk nekā par mani, viņa datora parole ir mans vārds un desktopa fona bija slideshows ar 100 mūsu bildēm.
Es joprojām nēsāju mana pirmā vīra dāvāto saderināšanās gredzenu uz manas labās rokas. Viņš bija ugunsdzēsējs, kurš gāja bojā Pasaules tirdzniecības centra traģēdijā 2001 gadā. Es nebiju vilkusi šo gredzenu kādu laiku, bet es to sāku nēsāt pēc tam kad mans tagadējais draugs teica, ka man tas būtu jānēsā joprojām.
Mans vecākais brālis devās uz Afganistānu 9mēnešu misijā. Mana mamma bija patiešām uztraukusies. Vakarā mana brāļa labākais draugs pieklauvēja pie mūsu durvīm un pavadīja vairākas stundas runājot ar manu mammu stāstot smieklīgus stāstus par mana brāļa pagātni. Viņš man teica: Es atnācu lai liktu tavai mammai pasmaidīt.
Ir pagājuši 6 gadi kopš viņa aizgāja un viņas vecāki neilgi pēc meitenes nāves pārvācās, bet man joprojām ir ieradums katru rītu un vakaru paskatīties uz viņas māju ejot uz darbu un no ierodoties no tā.
Es stāvēju pie sava vīra kapa un raudāju, kad kāda izskatīga sieviete pienāca pie manis un apskāva mani. Viņa teica: „es izsaku tev līdzjūtību zaudējot vīru. Es tik tiešām zinu kā tu jūties. Mans vīrs nomira pirms 3 gadiem.” Šobrīd es sēžu ar viņu kafijas namiņā. Viņas vārds ir Angela. Mēs runājam jau 2stundas.
Es divreiz satiku kādu bezpajumtnieku. Pirmo reiz viņš man lūdza naudiņu un es viņam iedevu 5$. Otrreiz es viņu satiku 30 minūtes vēlāk, kad es viņu pamanīju pie kases veikalā, kad es atrados aiz viņa un viņš pirka maizi un pienu samaksājot 4,97$.
Ir pagājuši 3 gadi kopš mans tuvākais draugs Bens nomira. Viņš mira pēc 17 gadu ilgas cīņas ar smadzeņu vēzi 27 gadu vecumā. Viņš zināja, ka ilgi nedzīvos, bet tā vietā lai padotos viņš izveidoja bezpeļņas organizāciju kas vāca naudu vēža izpētei. Bens nomira 2008 gadā 6gadus pēc organizācijas Drivers Fore Survivors izveides un tā jau ir savākusi 90 000$.
Ja manam telefonam naktī guļot nebūtu izslēgta skaņa un es būtu atbildējis uz kādu no viņas 3 zvaniem, iespējams viņa nebūtu nospiedusi pistoles gaili.
Tev patiks šie raksti
