Lūdzu kad beidzat skatīties nobalsojiet par rakstu ar + vai -
Mēs bieži runājam, ka Latvija ir no zemestrīcēm pasargāta zeme. Dzīvojam mierīgi – zeme bieži un pamatīgi „nedreb”, mājas no satricinājumiem nebrūk un nav arī cilvēku upuru.
Vai tas patiesi ir tā, ka esam drošībā?
Ja pievēršamies datiem, kuros reģistrē un apkopo zemes satricinājumus Latvijā, tad mūsu zemē ik gadu notiek ap 150 – 200 seismisku notikumu, pie tam vairākas reizes 100 gados šīs zemestrīces ir diezgan spēcīgas.
Neliels ieskats Latvijas lielāko zemestrīču vēsturē:
• 1616. gadā Kurzemes austrumos un Bauskas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā cilvēki izjuta zemes satricinājumu un drebēja mājas (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles);
• 1821. gadā Kokneses apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kas lika uzmosties pat guļošiem cilvēkiem. Stāvošiem – bija grūti noturēties kājās (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5,5 – 6 balles);
• 1853. un 1854. gadā Rīgā notika spēcīgas zemestrīces, kuras pavadīja dārdoņa un jūtama zemes drebēšana (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 4,5 – 5 balles)
• 1857. gadā Irbes šaurumā un tā piekrastē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā pat sabruka vecākas būves un jumti (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles);
• 2004. gada 21. septembrī notika spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabalā un kuru izjuta visā Latvijā. Visspēcīgākais satricinājums Latvijā bija izjūtams bijušajā Saldus rajonā (konstatētais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 balles).
EMS-98 skalas īss apraksts:
Balle Satricinājuma nosaukums Īss apraksts
I Nav izjūtams Satricinājums nav izjūtams pat labvēlīgos apstākļos.
II Tikko izjūtams Vibrācijas izjūt tikai atsevišķi cilvēki, kas atrodas miera un nomoda stāvoklī, īpaši ēku augšējos stāvos.
III Vājš Vibrācijas ir vājas un ēku iekšienē tās izjūt tikai nedaudzi cilvēki.
Ēkās esošie cilvēki, kas atrodas miera un nomoda stāvoklī, izjūt vieglu šūpošanos vai trīcēšanu.
IV Plaši novērots Zemestrīci izjūt daudzi ēku iekštelpās esošie cilvēki, ārpus ēkām – reti kurš.
Vibrācijas nav biedējošas.
Logu stikli un trauki viegli grab.
Iekārti priekšmeti viegli šūpojas.
V Spēcīgs Zemestrīci izjūt gandrīz visi ēku iekštelpās esošie cilvēki, ārpus ēkām – tikai daļa cilvēku.
Daudzi aizmigušie pamostas.
Neliela daļa cilvēku panikā skrien ārā no ēkām.
Ir vispārēja priekšmetu drebēšana telpās.
Ievērojama iekārto priekšmetu šūpošanās.
Šķind stikla un porcelāna trauki.
Vibrācijas ir spēcīgas.
Augstāki priekšmeti var apgāzties.
Atvērtas durvis un logi var virināties.
VI Nelielus zaudējumus radošs Zemestrīci izjūt gandrīz visi ēku iekštelpās esošie cilvēki, ārpus ēkām – lielākā daļa cilvēku.
Daudzi cilvēki nobīstas un panikā skrien ārā no ēkām.
Mazāk stabili priekšmeti apgāžas.
Sīki postījumi ēkām – nelielas plaisas apmetumos, mazāk noturīgu apmetuma gabalu atdalīšanās un nokrišana.
Vecās un avārijas stāvoklī esošās būvēs var iebrukt jumti un sienas.
VII Zaudējumus radošs Lielākā daļa cilvēku nobīstas un panikā skrien ārā no ēkām.
Mēbeles ievērojami šūpojas un no plauktiem krīt ārā liels skaits priekšmetu.
Daudzām ēkām sienās parādās plaisas.
Daļēji sāk brukt mazāk noturīgie dūmeņi.
VIII Spēcīgus zaudējumus radošs Mēbeles var apgāzties.
Lielai daļai ēku rodas nozīmīgi bojājumi – sagrūst dūmeņi, lielas plaisas sienās.
Daļa mazāk izturīgu ēku var pilnībā sabrukt.
IX Iznīcinošs Visi vertikālie objekti (dūmeņi, pieminekļi, kolonnas) sabrūk.
Daudzas mazāk izturīgās ēkas pilnībā vai daļēji sabrūk.
X Ļoti iznīcinošs Daudzas mazāk izturīgās ēkas pilnībā sabrūk.
XI Postošs Gandrīz visas mazāk izturīgās ēkas pilnībā sabrūk.
XII Pilnīgi postošs
Praktiski visas virszemes un pazemes ēkas un būves ir bojātas vai pilnībā sabrukušas.
Šis saraksts norāda uz tām pilsētām un lielākajiem ciemiem, kas Latvijā ir visvairāk apdraudēti zemestrīču gadījumā.
Kurzemē
• Ventspils, Ovīšrags, Mazirbe, Kolka;
• Piltene, Ziras;
• Spāre, Usma, Padure;
• Liepāja, Grobiņa, Gavieze, Tadaiķi, Dubeņi, Bārta.
Zemgalē un Sēlijā
• Vaski, Slampe;
• Jelgava, Ozolnieki, Dalbe, Brankas;
• Ādžūni, Pastališķi, Bērzi, Pāce, Ceraukste, Uzvara, Pīrāgi, Grenctāle, Jaunsaule, Mēmele, Putni, Skaistkalne, Kurmene;
• Sērene, Daudzeva;
• Dunava, Bebrene, Dviete, Doļnaja, Ilūkste, Romanišķi, Randene, Kalkūni, Laucesa, Maļutki, Mirnijs, Kumbuļi.
Vidzemē
• Rīga, Mārupe, Olaine, Jaunolaine, Tīraine, Jaunmārupe;
• Gātciems, Sloka, Spuņciems;
• Lielvārde, Kaibala, Rembate, Glāzšķūnis, Suntaži, Sidgunda, Upmalas, Allažmuiža, Allaži, Stīveri, Peltes, Sigulda;
• Aizkraukle, Menģele;
• Pļaviņas, Stukmaņi, Irši;
• Jaunkalsnava, Mārciena, Madona, Lazdona, Biksēre, Cesvaine, Aizpurve, Dzelzava, Jaungulbene, Galgauska, Gulbene, Ozolkalns;
• Trikāta, Jaunklidzis.
Latgalē
• Daugavpils, Līksna, Vaikuļāni
