Laiks? Tas aizbēga.73

Atceries, to laiku, kad tev vajadzēja uzkāpt uz krēsla, lai aizsniegtu kādu plauktiņu virtuvē? Tagad tu to vari aizsniegt bez problēmām. Un bez krēsla.

2008. gads. Liekas, ka tas taču bija tikko, vai ne? Bet, ja tā padomā, tagad jau ir 2011. gads. Jau trīs gadi pagājuši. Un tūlīt būs jau 2012.

Atceries Rīgas 800 gadus? Padomā, cik sen tas patiesībā bija.

Atminos, ka 1. klasē skatījos uz 3klasniekiem un domāju: ‘’Cik viņi ir lieli!’’. Pēc pāris gadiem skatījos uz 9klasniekiem un domāju to pašu. Par 12klasniekiem nerunājot. Tie vispār šķita tik nopietni pieaugušie, kuri visu zina un kuriem skolā vispār vairs nav jāmācās.

Tu skaties uz saviem mazajiem brāļiem un māsām un nespēj noticēt, ka viņi grasās beigt pamatskolu. Atceries sevi 9. klasē? Likās, ka nu esam pieauguši. 9. klases izlaidums, protams, bija jāsvin ar alkoholu. Tā teikt, godam. Bet tagad, paskatoties uz viņiem, tu saproti, ka tā vis nav. Lai gan viņi droši vien domā tāpat, kā domājām mēs viņu vecumā.

Skatoties uz vecmāmiņu, šķiet, ka viņai vēl aizvien ir 65, bet tas laiks jau sen ir aiz muguras. Nu jau viņai ir 75.

Tev ir gadījies, ka, ejot pa ielu vai pa kādu ēku, mazie bērni tevi pasveicina? Arī tu tad jūties vecs?

Tikko bija pirmdiena, bet jau ir piektdiena. Nu savā ziņā tas ir labi, jo beidzot varēs izgulēties. Bet tās nedēļas iet tik ātri. Jau pusseptembris pagājis. Tikko vēl visi čīkstēja, ka negrib uz skolu, un ka vasara nedrīkst beigties. Tikko bija vasara. Ātri pagāja.