Pēc gandrīz 60 gadu pārtraukuma Birmas veikalu plauktos atkal nonākusiCoca-Cola. Tā kā tas ir viens no vispopulārākajiem dzērieniem pasaulē, šķiet diezgan neticami, ka ir vietas, kur to vēl joprojām nevar iegādāties.
Coca-Cola tirdzniecība Birmā tika aizliegta saskaņā ar ASV valdības sankcijām pret militāro huntu, kas Birmā valdīja laikā no 1962. līdz pat 2011.gadam.
Arī Coca-Cola konkurents Pepsi ziņo par plāniem atsākt dzēriena tirdzniecību Birmā.
Pašlaik pasaulē ir tikai divas valstis, kur vismaz oficiāli Coca-Cola nav iespējams ne nopirkt, ne pārdot. Tās ir Kuba un Ziemeļkoreja, uz kurām jau ilgu laiku attiecas ASV tirdzniecības embargo. Ar Kubu tirdzniecība ir aizliegta kopš 1962.gada, bet ar Ziemeļkoreju – kopš 1950.gada.
Taču 1906.gadā tieši Kuba bija viena no pirmajām trim valstīm ārpus ASV, kur pudelēs tika pildīta Coca-Cola. Kompānija savu darbību Kubā pārtrauca 60.gados, kad Fidela Kastro (Fidel Castro) valdība sāka atsavināt privātīpašumus.
Savukārt attiecībā uz Ziemeļkoreju presē parādījušās baumas, ka Coca-Cola tiek tirgota kādā Phenjanas restorānā. Kompānijas pārstāvji apgalvo, ka tādā gadījumā dzēriens tur nonācis kontrabandas ceļā, jo nekāda oficiāla tirdzniecība ar Ziemeļkoreju nenotiekot.
Coca-Cola tika izgudrota 1886.gadā ASV Džordžijas štata Atlantā.
Vislielāko popularitāti dzēriens ieguva Otrā pasaules kara laikā, kad tas tika piegādāts ASV karavīriem visā pasaulē, un to, protams, nogaršoja arī vietējie iedzīvotāji.
Aukstā kara laikā Coca-Cola bija kapitālisma simbols un dzēriena tirdzniecība bija aizliegta visā Padomju savienībā. Tad parādījās Pepsi, kas ātri vien kļuva populārs un daudzviet aizvietoja Coca-Cola.
Savukārt pēc Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā, kad austrumvācieši masveidā metās uz veikaliem pēc Coca-Cola, dzēriens kļuva par brīvības simbolu.
Tomēr jāatzīmē, ka ne tikai Padomju savienība pretojās Coca-Cola izplatībai. Laikā no 1968. līdz 1991.gadam dzēriena tirdzniecība bija aizliegta daudzviet Tuvajos Austrumos. Arī tur to aizvietoja Pepsi, un laika gaitā tika izgudrotas daudzas vietējās dzēriena versijas.
Lai gan Coca-Cola kā dzērienam nav nekāda sakara ar politiku, tas visā pasaulē tiek uztverts kā ASV simbols un tā tirgošanai tiek piedēvētas amerikāniskās vērtības. Ja kādai valstij vai režīmam šīs vērtības šķiet nepieņemamas, dzēriena tirdzniecība tiek aizliegta.
Tas nereti tiek iejaukts arī anti-amerikāniskās protesta akcijās. Piemēram, 2003.gadā Taizemes ielās tika izlieti tūkstošiem litru Coca-Cola, tādējādi protestējot pret ASV uzbrukumu Irākai.
Arī Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads (Mahmoud Ahmadinejad) draudējis aizliegt Coca-Cola tirdzniecību, un Venecuēlas prezidents Ugo Čavess (Hugo Chavez) nesen aicinājis cilvēkus dot priekšroku vietējas izcelsmes augļu sulai, nevis Coca-Colavai Pepsi.
Neskatoties uz to, kompānijas pārstāvji lepni norāda, ka 126 gadus pēc dzēriena radīšanas tā pārdošanas rādītāji turpina augt, sevišķi tādos strauji augošos tirgos kā Indija, Ķīna un Brazīlija.
