Kur pazūd iedzimtā spēja priecāties?3

Pavisam nesen, kādā lietainā dienas novakarē izdevās vērot, kā trīsgadīgs ķipars ar krāsainiem gumijas zābakiem kājās, priecājās par ceļā pagadījušos peļķi un iespēju iekāpt tajā. Katru savu lēcienu peļķē, viņš pavadīja ar milzīgu sajūsmas kliedzienu. Tajā brīdī tika aizmirsts viss uz pasaules, gan smalkās rotaļlietas un mantas, gan jaunās drēbes, kas varētu tikt saslapinātas. Bija tikai peļķe, lēciens un sajūsmas kliedziens. Tas izskatījās tik aizraujoši, ka arī man uz brīdi uznāca vēlēšanās ielēkt šajā peļķē, bet es tikai noskatījos uz mazo delveri un nodomāju - ak, laimīgais!

Šis jaukais stāsts par ķiparu, lēcienu un peļķi, kā jau visai bieži gadās, beidzās ar asarām. Mazā ķipara mamma, dusmīga būdama, paķēra puiku un iecēla ratos. Dusmas pret prieku. Apmierinātība pret neapmierinātību. Taču šis mazais dzīves mirklītis varēja sniegt prieku abiem. Un ļoti iespējams, ka tā bija viena no pirmajām reizēm, kad mazais bērns sāka mācīties pieņemt to, ka gūt apmierinājumu var tikai starp daudzām skaistām un dārgām rotaļlietām, gudrām spēlēm, kas kaudzēm sapirktas stāv bērnu istabā, nevis iekāpjot peļķē. Jā, tā arī ir, daudzi varbūt iebildīs. Bet es teikšu, nē! Un argumenti ir pavisam vienkārši. Peļķē bērns var saskatīt debesis, mākoņus un sauli, ieraudzīt māju un mašīnu atspulgus un savas izbrīnā ieplestās acis. Tajā var iemest akmentiņu un palūkoties, kā veidojas vilnīši. Parasta peļķe var pārvērsties jūrā, kur peld papīra kuģītis vai parasta dzeltena lapa. peļķē var iebrist, saslapināties un uztaisīt īstu šļakatu vētru, bet var arī nomazgāt zābaciņu, pārkāpt tai pāri. No peļķes var padzerties kaķītis un tajā var dzīvot pasaku tēli...Šāda "peļķes filosofija" ir vienkārša, - prieku un gandarījumu var atrast pavisam vienkāršās lietās un ne vienmēr ir vajadzīgs daudz. Diemžēl mēs, pieaugušie ,esam lieliski apguvuši spēju kāpt pāri savām "bērnības peļķēm", un mācām to darīt arī saviem bērniem. Bet līdz ar to mēs esam pazaudējuši vienu būtisku lietu - rast prieku sev līdzās, priecāties par vienkāršām lietām, kas būtībā ir par velti. Tā vietā mēs savu apmierinātību ar dzīvi pērkam par naudu.