Kārlis Skalbe (1879. gada 7. novembris – 1945. gada 14. aprīlis) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Skalbe ir dzimis kalēja ģimenē Vecpiebalgā, mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā. Strādājis par laukstrādnieku. 1901. gadā ieguvis tautskolotāja tiesības, strādājis par skolotāju. 1905. gada revolūcijas laikā žurnāla Kāvi redaktors. Pēc tā aizliegšanas emigrējis, dzīvojis Šveicē, Somijā un Norvēģijā. 1909. gadā atgriezies Latvijā. 1911.—13. gadā atradies apcietinājumā. 1. pasaules kara laikā strādājis dažādās avīzēs. Iestājoties par Latvijas neatkarības ideju, bijis Latviešu Pagaidu Nacionālā padomes un Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts. 1920.—1940. gadā laikraksta Jaunākās Ziņas literārās nodaļas vadītājs. 1928.—1935. gadā daiļliteratūras žurnāla Piesaule vadītājs, 1942.—1944. gadā vadījis literāro žurnālu Latvju Mēnešraksts. 1944. gadā emigrējis uz Zviedriju, kur turpinājis sabiedrisko darbu līdz savai nāvei. 1992. gadā pārapbedīts Vecpiebalgas mājās Saulrietos, kur kopš 1984. gada darbojas K.Skalbes memoriālais muzejs.
Dzeja Pie jūras (1898) Cietumnieka sapņi (1902) Kad ābeles zied (1904) Zemes dūmos. (1906) Veļu laikā. (1907) Emigranta dziesmas. (1909) Sirds un saule. (1911) Sapņi un teikas. (1912) Daugavas viļņi (1918) Pēclaikā (1923) Vakara ugunis (1927) Zāles dvaša (1931) Klusuma meldijas (1941)
Pasakas Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (1904) Ezerieša meita. (1907) Pazemīgās dvēseles. (1911) Ziemas pasakas (1913) Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas (1924) Muļķa laime (1932) Garā pupa (1937) Pasaka par zelta ābeli. Kaķīša dzirnaviņas.
Kopoti raksti Raksti, 1—2. R.: D.Zeltiņš (1906 - 1910) Kopoti raksti, 1—5. R. (1922 - 1923) Kopoti raksti, 1—10. R. (1938 - 1939) Raksti, 1—6. Stokholma (1952 - 1955) Pasakas. R.: LVI (1957) Dzeja. R.: LVI (1957) Saules vārdi (dzejas izlase). R.: Liesma (1969) Pasakas. R.: Liesma (1979) Dzīvības siltums (stāsti un tēlojumi). R.: Liesma (1980) Pasakas (izlase). R.: Atēna (1998) Pasakas (izlase). R.: Zvaigzne ABC (1998) Mūža raksti, 1—12. R.: Elpa (2001)
Dazi dzejoļi
Kā skumjas
Kā skumjas nāk pār mani mīlestība...
Ak, kādēļ ne kā gavilējošs prieks?
Kā skumjas nāk pār mani mīlestība,
It kā pār ķiršu ziediem pavasarī
Nāk saulei garām –
Maigs un mirdzošs sniegs.
Vārdi
Neteic manim vārdu daudz.
Kas gan man no vārdiem tiek?
Teic man dažus labus vārdus,
Teic man dažus saules vārdus,
Kas man visu mīlēt liek.
- Teic man vārdus divus trīs,
Kas kā zelta lāses trīs!...
Nakts
Nakts pilda debesu telpu
Un dzēš, kas dzirkst un skan,
Un klusi aizņem elpu
Pie loga tev un man.
Nakts tevī slīgst un manī,
Tā nāk kā liktens lemt.
Ļauj man šo karsto nakti
No tavām lūpām ņemt.
***
No saknes zieds uz augšu veras,
No saules jaunā diena aug.
No sirds aug tava mīlestība,
Šī klusi slēptā saule, raug,
Tā acīs mirdz, tā sejā staro
Un visās tavās domās zaro
Kā koks, kas sniedzas visam pāri
Un ziedus ceļ pret debesāri.
Drupas
Ak, mīļā, cik daudz saldu drupu
Pēc gadiem sirdī atstāj laiks!
Kur mūsu pilis, sapņu celtas,
Kur mūsu karogtornis slaiks?
Pils balta – tava mīlestība
Reiz manā rožu dārzā bij.
Gul drupās pils, nīkst ērkšķos rozes,
Tik efejas vēl stabus vij.
Un visi celiņi, kur ilgās
Reiz gāju mīlēdams un vājs,
Ir nozuduši palsās smilgās –
Tur laiks ir gājis, postītājs.
