Ar kaņepi vien varētu atdzīvināt Latvijas ekonomiku. Viens no visātraugošākajiem augiem, ar milzīgu potenciālu rūpniecībā, enerģētikā utt.
Senatnē no kaņepju šķiedras izgatavoja materiālus apģērbiem, gultas veļai, virvēm, jūras tauvām, zvejnieku tīkliem. Ikdienas uzturā lietoja kaņepju sviestu.
Latvijā kaņepju sēklas atrastas Talsu pilskalna 11.-13. gadsimta slāņos, iespējams, ka tās audzētas arī agrāk.
Kaņepes (sējas) (Cannabis sativa L.) - ir viengadīgi augi. Ziediem ir īpatnēja smarža. Zied jūnijā, jūlijā. Atkarībā no auga šķirnes tas var sasniegt 5 metru augstumu un līdz 5 cm diametru. Šķērsgriezumā kaņepes stumbrs sastāv no mizas – 30-40%, koksnes – 60-70% un serdes daļas. No viena hektāra kaņepju var iegūt gadā līdz 5-6 kubikmetrus koksnes. Kaņepes satur celulozi – 40-48%, lignīnu – 26%.
Tās sastāvā esošo narkotisko vielu dēļ mūsdienās kaņepes audzē daudz mazāk nekā mūsu senči. Šobrīd selekcionāri ir izveidojuši dažas kaņepju šķirnes, kuras praktiski nesatur narkotiskās vielas.
Mūsdienās kaņepes izmanto vieglajā, tekstila, pārtikas, farmācijas, mēbeļu, celtniecības, naftas un gāzes ieguves, celulozes – papīra, rūdas ieguves, enerģētikas, melnās metalurģijas, radio un kuģu izgatavošanas, sakaru nozarēs. No šķiedras izgatavo vītas virves un tauvas zivsaimniecības nozarē, pārvadsiksnas dažādiem tehniskiem mērķiem, tepiķu pamatnes. Izgatavo arī tehniskos audumus (buraudumu, brezentu, maisu audumu), iepakojumu materiālus. Kaņepju šķiedras materiālus izmanto mēbeļu un apavu, spectērpu, kravas tentu, somu, aizkaru un ugunsdzēsības piederumu izgatavošanai. No smalkiem un plāniem kaņepju audumiem pagatavo vasaras apģērbu, džinsu audumu. Kaņepju celulozi izmanto vērtīgu un augstas kvalitātes papīru izgatavošanai. Kaņepes izmanto dažādu saimniecisko priekšmetu pīšanai.
(Cannabis indica)
Zināms, ka marihuānu iegūst Latīņamerikā no Indijas kaņepēm (Cannabis indica) speciālā procesā un marihuāna ir pulveris, kas satur lielu daudzumu halucināciju izsaucošu vielu – kannabinoīdu. Eiropā parasti ir zināma narkotiskā viela - hašišs, kas ir principā tāds pats produkts, bet iegūts no Āzijas dienvidos – Afganistānā, Indijā, Irākā audzētām Indijas kaņepēm (Cannabis indica) un savvaļas kaņepēm (Cannabis ruderalis).
…
Latvijā dabā neaug Indijas kaņepe (Cannabis indica), kas ir rakstīts visās lauksaimniecības grāmatās. Latvijā audzētā sējas kaņepe (Cannabis sativa) ir ilgstošas cilvēka selekcijas darba produkts, kas domāta šķiedras un sēklu ieguvei. No sējas kaņepēm (Cannabis sativa) neiegūst kannabinoīdu maisījumu – hašišu vai marihuānu.
