Jaunzēlande (kas nozīmē „Garais Baltais Mākonis”) ir slavena ar savu bagāto un daudzveidīgo dabu – geizeriem, kalniem un ezeriem, mežiem un grotām, ledājiem un pludmalēm.
Jaunzēlande bija viena no pēdējām vietām uz Zemes, kur uz pastāvīgu dzīvi apmetās cilvēki. Pirmie ieceļotāji - maori - ieradās no Kuka salām Polinēzijā ap mūsu ēras 950. gadu. Kaut arī maori ir pieņēmuši Rietumu dzīvesveidu, viņu kultūra turpina dzīvot viņu valodā, mākslā un stiprajās ģimenes tradīcijās. Ikviens maoru vīrietis jau no mazotnes tiek mācīts dejot nacionālo kara deju- haku. To dejo regbija spēli sākot kā sasveicinoties ar pretējo komandu. Jaunzēlande atrodas tālu no citām zemēm, tāpēc tur aug reti augi un dzīvo daudz unikālu dzīvnieku. Pazīstamākie ir nelidojošie putni, piemēram, kivi un kakapū. Šie putni ir zaudējuši spēju lidot, jo tiem nav bijis ienaidnieku, līdz ar to nevajadzēja bēgt aizlidojot.Ledus laikmets tajā ir atstājis neaprakstāmas ielejas, tektoniskie spēki pacēla Dienvidu Alpus. Pludmales, līči, ostas un klintis kopā veido 18 000 km garu joslu.
