Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta. Venēcijas dzimšana saistās ar dramatiskiem notikumiem Romā 4.gs., kad tai novājinoties, Apenīnu pussalu arvien biežāk pārpludināja iekarotāju karapulki.
Mūsdienu Venēcija ar 458 kv.km lielo platību un pāri par 270 tūkstošiem patstāvīgo iedzīvotāju, ir viens no populārākajiem tūrisma centriem Eiropā. Pilsēta ir izvietojusies uz 117 nelielām salām, kuras savieno 378 tilti, lielākā daļa no tiem ir akmens.
Taču no mūsdienas kūltūrvēsturiskā viedokļa lielākā nozīme ir Venēcijas Sv. Marka laukumam un ansamblim ar Sv. Marka baziliku un Dodžu pili.
Viens no senākajiem un interesantākajiem, tūristus piesaistošajiem pasākumiem Venēcijā ir regate, kas notiek Lielajā kanālā katru gadu septembra pirmajā svētdienā. Šai tradīcijai ir ap 700 gadu sena vēsture un tā aizsākusies kā slaveno gondoljēru sacensība.
Jau pirms 700 gadiem Venēcijā maskas bija lielā modē, jo maskas ļāva sievietei iejusties vīrieša lomā un otrādi. Pirmo reizi masku lietošana Venēcijā ir minēta 1268. gadā, kad venēcieši pārģērbās par zvejniekiem, zemnieku meitenēm, raganām dieviem, dēmoniem vai ārstiem. Venēcieši maskas izmantoja tikai karnevāla laikā, kas ilga apmēram 4 nedēļas. Masku karnevāla jaunā vēsture sākās pavisam nesen 1980. gadā.
