Gribu padalīties savos piedzīvojumos, kā man gāja ar daktera apmeklējumu.
Pastāstīšu, kā man veicās uzņemšanā.
Karoč es esmu uzņemšanā, nu tur tās visas penteres ir pārāk garas, tāpēc, pieņemsim, ka es iekāpju laika mašīnā un esmu jau pie kabineta durvīm.
Pie kabineta cilvēku daudz, visādi dīvaini, es vienīgais, protams, lielisks un kolosāls. Rindā jāgaida ilgi, tāpēc paspēju nopētīt visus cilvēkus. Puse tur tāda, kas ar vienu kāju kapā. Tad blakus man apsēžas viena, kas izskatās, ka makdonalds ir viņas dzīvesvieta un par ūdeni un ziepēm viņai nav ne mazākā nojausma, tāpēc es tēloju, ka šausmīgi gribas piecelties kājās un pavazāties pa koridori. Protams, man ļoti veicās un tad, kad esmu nostājies tā patālāk no tās makdonalda patstāvīgās klientes, man blakus nostājas viens čalis, nu tāds pajauns, ap gadiem 70 un, bļe, elpo tā, kā orangutāns seksa laikā. Man jau tā nervi netur, tāpēc aizeju apsēsties vietā, kas tikko atbrīvojusies, jo viena no tām, kas nāvei parādā, tikko iegājusi kabinetā. Nu, tā kā man apnika vērot tos jocīgos, sāku skaitīt flīžu rombiņus uz grīdas, netiku ne līdz 345., kad dzirdu, ka nosauc manu uzvārdu, izliekos, ka tas neesmu es, paslēpju seju plaukstās, ceru, ka mani nepamanīs. Labi, beigās nolemju, ka būšu īsts vīrietis un iešu iekšā, bet kā speru soli pāri slieksnim, manī pamostas instinkts, kas bija mūsu senčiem - ja esi neapbruņots un jūti briesmas - bēdz! Tā arī daru, bet rezultātā es esmu ieķēries ar vienu roku stenderē, bet aiz otras rokas mani tur medmāsa un saka, ka nekas traks nebūs. Bet tā, kā man bērnībā mācījā, ka ar svešiem ielaisties nedrīkst, es viņai neuzticos un ar viņu nerunāju. Labi, saņemos, eju tālāk kabinetā, bet tad sajūtu zāļu smaku un paģību, kad atveru acis, manā priekšā tā medmāsa ir kaila, ui, nē, sajaucu, tas bija vienā citā sapnī. Karoč pamostos un apkārt kaut kādi vadi, nu nekas sāpīgs nav, bet tad saka, ka kaut kādā citā kabinetā vajagot asinsanalīze nodot.
Labi, tad atkal ir laika mašīna, jo nestāstīšu, kā maldījos pa slimnīcu, lai atrastu īsto kabinetu. Tad es esmu tajā kabinetā, kur asinis jānodod, runā ar mani laipni, bet tas jau manī rada šaubas un bailes, viņai kaut kas ir aiz ādas. Kad ieraudzīju adatu, 4 reizes paģību. Kad viss bija galā, šī man vēl saka - uz redzēšanos, es viņai parādīju vidējo pirkstu un aizgāju ar augstu paceltu galvu. Un tad es skrēju ārā no tās pretīgās vietas ko kājas nes.
Es tak izturējos, kā īsts vīrietis, vai ne? :D
