Interesanti zinātniski fakti, ko jūs iespējams nezinājā3

Sarkanais šķidrums, kas izdalās cepot steiku patiesībā nav asinis. Tas patiesībā ir mioglobīns, kam ir cieša saistība ar asinīm. Taču pašas asinis neatrodas gaļā, dēļ tā, ka apstrādes laikā tās tiek izņemtas, jo tādu gaļu tirdzniecība nedrīkst pārdot.

Polārlāči ir fascinējoši dzīvnieki. Viņu vilna ir pelēcīga nevis balta, kā tiek uzskatīts un viņu ādas krāsa nav balta, bet melna. Interesanti ir fakts, ka polārlāču vilnas krāsa var mainīties atkarībā no vides kurā dzīvo. Ja polārlācis dzīvo vidē kurā ir ļoti silts, un patstāvīgi ir silts, tad viņu vilnas kļūst zaļganīga.

Daudziem šķietamais tā saucamais mēles karte, kurā norādīts, ka noteikta mēles daļa uztver noteiktu lietu, kā sāļumu un saldumu u.tt. Nu tie ir meli. Patiesībā mēle ar visu virsmu uztver jebkādu garšu, gan sāļumu gan saldumu, skābumu un rūgtumu... Šāda mēles karte pirmo reizi parādījās Vācijas avīzēs 1901.gadā..

Cilvēkiem patiesībā nav alerģija pret dzīvnieku spalu, bet gan pret to kas paliek pāri no dzīvnieka, tas ir, sausā ādā, siekalas, vai atkritumi, ko dzīvnieks pēc sevis atstāj. Bieži vien, regulāra dzīvnieka mazgāšana var dramatiski risināt alerģijas problēmu.

Kad kāda viela sublimējas, tad tā pārvēršas no cietas vielas par gāzveida, izlaižot šķidras vielas stāvokli. Kā piemēram sausais ledus, kuru iemet ugunī. Tas no cietas vielas pārvēršas par gāzi.

Bieži pieliekot gliemežnīcu pie auss mēs dzirdam jūru. Nu patiesībā tas ko dzirdam ir paša asins cirkulācija. Šo efektu var sasniegt pieliekot jebkādu konisku vai cilindrisku priekšmetu pie auss, kā piemēram krūzi.

Izrādās, ka gorillas neguļ kokos. Viņi guļ paša izveidotās ligzdās. Gorillu tēviņi lielāko ties guļ un atrodas uz zemes, taču gorillu mātītes veido kokos sev ligzdas kurās guļ.