local-stats-pixel

Ģ.M.O (atsauce uz rakstu "Pastardiena")2

38 2

Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) bīstamību ir pierādījuši dažādu valstu zinātnieki. To vērienīgā izplatība pasaulē var novest pie tā, ka daudzu sugu pārstāvji kļūs neauglīgi, palielināsies onkoloģisko saslimšanu daudzums, ģenētiskās kroplības un alerģiskās reakcijas, palielināsies cilvēku un dzīvnieku mirstība, strauji samazināsies bioloģiskā daudzveidība un pasliktināsies apkārtējā vide.

Ģenētiski modificēto organismu iegūšana ir saistīta ar sveša gēna ievadīšanu citu augu vai dzīvnieku DNS sastāvā ar mērķi izmainīt to īpašības. Rezultātā notiek jaunu gēnu pievienošana organisma genomam, t. i., aparātam, no kura ir atkarīga paša organisma un nākamo paaudžu uzbūve. ĢMO bīstamībai ir vairāki iemesli.

Liela nozīme ir tam, kādi gēni tiek ievadīti genomā. Šajā procesā var notikt to mutācijas. Svešo gēnu darbības rezultātā var veidoties nezināmas indīgas olbaltumvielas, kas cilvēkam vai dzīvniekam izraisa toksikozes vai alerģiju. Turklāt augi var uzkrāt tos herbicīdus un pesticīdus, pret kuriem tie ir noturīgi, un kopā ar augiem mēs lietosim uzturā indīgas vielas. Īpaša uzmanība ir jāpievērš svešā gēna ievadīšanas veidiem. Lai ievadītu gēnu, tiek izmantoti vīrusi, transpozoni vai plazmīdas (gredzenveida DNS), kas ir spējīgi iekļūt organisma šūnā un vēlāk izmantot šūnas resursus, lai radītu lielu skaitu savu kopiju, vai arī iekļūt šūnu genomā. Šobrīd visvairāk izplatīti ir divi gēnu ievadīšanas veidi. Pirmais – bioballistiskais lielgabals – šūnu apšaudīšana ar zelta vai volframa mikrodaļiņām ar uz tām uzklātiem gēniem. Šajā gadījumā nav zināms, kāds ir jauno gēnu daudzums un kādā šūnas genoma vietā tie iekļūs. Otrais – daudz izplatītāks un bīstamāks – gēnu ievadīšana ar audzējus veidojošo baktēriju plazmīdu palīdzību. Vācu zinātnieki ĢM barībā ievadītās plazmīdas atrada ne tikai pieaugušo dzīvnieku dažādu orgānu šūnās, bet arī embrijos un jaundzimušos pelēnos.

“Transgēno produktu” lietošanas lielo risku savos darbos uzsver daudzi zinātnieki. Tas norādīts arī “Pasaules zinātnieku paziņojumā” un 2000. gada atklātajā vēstulē visu valstu valdībām par ĢMO bīstamību, ko parakstīja 828 zinātnieki no 84 pasaules valstīm, kā arī Anglijas un Vācijas zinātnieku sagatavotajā apskatā.

Par ĢMO neparedzamajām sekām vairākkārt ir izteicies arī Norvēģijas valdības zinātniskais padomnieks, profesors Terje Trāviks, kurš vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar gēnu inženieriju. Viņš paziņoja, ka ĢM konstrukciju bīstamība ir lielāka nekā tā, ko rada ķīmiski savienojumi, jo tie ir pilnīgi “nepazīstami” apkārtējai videi, tie nesadalās, tieši otrādi – šūnas tos pieņem un tajās tie var neierobežoti vairoties un mainīties.

38 2 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

fakts: ĢM kultūraugus un pārtiku saista ar alerģiju palielināšanos fakts: ĢM gēni no pārtikas var nonākt organismā Jebšu tu gribi teikt, ka ēdot dārzeni, kas nav ĢMO tu mistiski maģiskā veidā atdali gēnu no paša auga?  HVZ par ĢMO, bet nu es domāju, ka to var izmantot visur, kur galaproduktu nav vajadzīgs ēst.

0 0 atbildēt

eu par klonēšanu nevrēji sataisīt? man eseja jārakstaemotion

0 0 atbildēt