Mēģināju atrast interesantus faktus par Venēru. Ceru ka nav bijuši un ka bija jums nezināmi. Veiksmīgu skatīšanos.
Ja gribat vēl dodiet ziņu.
Citi interesanti fakti par kosmosu - http://www.spoki.lv/profils/fischer
Fakti par Venēru9
212
1
Var uzskatīt, ka tā ir Zemes ļaunais "dvīnis". Zemei un Venērai ir ļoti līdzīgs lielums un masa, un to orbītas ir tuvu saulei un to orbītas ir arī līdzīgas. Venēras diametrs ir tikai par 650 km mazāks kā Zemes, un tās masa ir ~81.5% no Zemes masas. Bet ar to līdzības beidzas. Venēras atmosfēra sastāv no 96.5% oglekļa dioksīda, ar bēguļojošu siltumnīcas efektu, kas paaugstina "gaisa" temperatūru līdz 461°C. Intensīvais spiediens jūs saspiestu, ja mēģinātu pa to staigāt.
Astronomi mēra objektu spožumu naktī ar savu lielumu. Tikai saule un Mēness ir spožāks par Venēru. Tās spožums var būt robežās no -3.8 līdz -4.6 apjomu, bet tā vienmēr būs spožākā no visspožākajām zvaigznēm naktī.
Kā jau rakstīju Venēra ir kā Zemes ļaunais dvīnis. Kaut arī tās masa un lielums ir gandrīz kā Zemei, to atmosfēras ir pavisam atšķirīgas. Venēras atmosfēras masa ir par 93 reizēs smagāka kā Zemei. Tā kā ja jūs staigātu pa Venēras virsmu, jūs izjustu 92 reizes lielāku spiedienu kā uz Zemes. Spiediens uz Venēras ir apmēram tāds pats, kā atrasties okeānā 1 km dziļumā. Un ja spiediens jūs nenogalinātu, tad karstums un toksiskās ķimikālijas noteikti to izdarītu. Temperarūta uz Venēras var pacelties 460°C. Un tur ir bieži līst sērskābe, kur ir pilni mākoņi ar sēra dioksīdu. Īstā vieta velnam.
Venēra ļoti lēni rotē ap savu asi. Kamēr uz Zemes diena ilgst 24 stundas, uz Venēras diena ilgst ~ 5832 stundas. Dīvaini arī ir tas, ka Venēra rotē pa pulksteņa virzienu un tā ir vienīgā planēta saules sistēmā, kas tā griežas.
Kā jau uz tik ellīgas planētas, liekas, ka uz tās virsmaz nevar nolaisties. Daļēji, tas tā ir. Laikā, kad kosmoss bija ļoti aktuāls, Padomju Savienība nosūtīja sēriju kosmosa kuģus uz Venēru, lai veiksmīgi varētu nolaisties uz tās. Taču tā laika cilvēki nezināja, cik nejauka atmosfēra ir Venērai. Ielaižoties Venēras atmosfērā, kosmosa kuģi viens pēc otra tika sastiesti un kā meteorīti krita taisni lejup uz atmosfēru. Kad beidzot "Venēra 8" bija pirmais kuģis, kas nolaidās uz Venēras virsmas un aizsūtīja uz Zemi attēlus. Papildus misijas ilga ilgāk, un pat atgrieza krāsainus attēlus ar Venēras virsmu.
Pirms Amerika un Padomju Savienība aizsūtīja savus pirmos kuģus, lai kārtīgi izpētītu Venēru, neviens nezināja, kas atrodas zem tiem biezajiem mākoņiem. Zinātniskās fantastikas rakstnieki sapņoja un rakstīja par to, ka tur ir tropiskie džungļi. Augstā temperatūra un blīvā atmosfēra pārsteidza visus.
Vēl viena atšķirība starp Zemi un Venēru ir tāda, ka Venērai nav pavadoņu. Pat Plutonam ir, bet Venērai nava.
Kaut arī debesīs ar neapbruņotu aci skatoties uz Venēru, tā ir spožākā zvaigzne, taču skatoties caur teleskopu, var redzēt kaut ko citādāku. Kad tu skaties caur teleskopu, var redzēt ka Venēra ir vairāki posmi, gluži kā Mēnesim. Kad Venēra ir vistuvāk, tā ir spožāka un to var redzēt kā pusmēnesi, bet kad Venēra ir blāvāka un tālāk, tā izskatās vairāk kā aplis.
Kamēr Merkura, Marsa un Mēness virsma ir pilna ar krāteriem, uz Venēras virsmas ir tikai daži krāteri. Planētu zinātnieki skaidro, ka Venēras virsma ir tikai pus miljardu veca. Pastāvīgi mainoties vulkāniskajai virsmai ar laiku Venēras virsmu nosegs masveidā krāteri.
Daudzi kosmosa kuģi bija devušies uz Venēru, bet tikai viens, pats pieredzējušākais kuģis tur atrodas šobrīd- kuģis "Venus Express". Kuģi misijā nosūtīja Eiropas Kosmosa Aģentūra, un tas devās uz Venēru 2006. gada 11. aprīlī. Tas veiks detalizētu pētījumu par Venēras atmosfēru un mākoņiem, un vēros planētas plazmaino vidi un tās virsmu.
Tev patiks šie raksti
