Mēs dzīvojam gēnu inženērijas laikmetā un zinātnieki velta savas zināšanas dzīves uzlabošanai. Daži teiks, ka tā ir Dieva tēlošana, daži būs sajūsmā. Skatāmies, izglītojamies..
Eksperimenti23
82
0
DVĪŅU PILSĒTA. Jozefs Mengele, jeb “Nāves eņģelis”, kura uzdevums bija izveidot ideālo rasi Trešajam Reiham, bija vecākais ārsts Aušvicā. Viņam bija uzdots izpētīt kā rodas dvīņi un pēc tam izmantot šīs zināšanas, lai radītu identisku cilvēku rasi – āriešus, savam pavēlniekam Ādolfam Hitleram. Vēsturnieki saka, ka viņa eksperimenti ir nesuši augļus. Katras piektās dzemdības kādā mazā Brazīlijas ciematā ir dvīņi – daudzi no viņiem ir blondi ar zilām acīm. Viņam izdevās ilgu laiku izvairīties no nāvessoda, klejojot starp Brazīliju, Paragvaju un Argentīnu. 1979. gadā viņš nomira, bet viņa sapnis palika nesasniegts.
ZIRNEKĻKAZA. Kas notiek, ja kazu sakrusto ar zirnekli? Izklausās pēc anekdotes sākuma. Neskatoties uz to, zinātnieki ir implantējusi kazai izvēlētu zirnekļu DNS, lai radītu hibrīdu. Kads ir iemesls? Visnotaļ acīmredzams … zirnekļi izstrādā kādu materiālu, kas ir vērtīgāks par zeltu – zirnekļu zīds. “Nexia Biotechnologies” un ASV Armijas Bioķīmijas nodaļas darbinieki ir ievietojuši zīda gēnu kazas embrijā. Rezultātā dzimst kaza, kura izskatās pēc kazas, uzvedas kā kaza, bet ražo pienu, kurš satur proteīnus, kurus apstrādājot iegūst ļoti kvalitatīvu zirnekļu zīda imitāciju. Viena kaza saražo ļoti maz šī proteīna, tapēc vajadzēs milzīgu ganāmpulku, lai saražotu daudzumu, ko var izmantot.
SASALUSĪ ŽURKA. Zinātniekiem, ar klonēšanas metodes palīdzību, ir izdevies vairākkārt radīt žurciņas, izmantojot gēnus no žurkas, kura ir sasalusi 16 gadus. Šī ir pirmā reize, kad viņiem ir izdevies klonēt kautko no sasaluša dzīvnieka. Šīs zināšanas varētu izmantot, lai atgrieztu dzīvē pinkainos mamutus vai pat zobenzobu tīģerus. Skeptiķi uzskata, ka tuvojas diena, kad cilvēki sāks klonēt savus mirušos radiniekus, kuri saglabāti iesaldēšanas kamerās. Tas var izveidot pat veselu jaunu industriju – cilvēki atstās ķermeņa daļas iesaldētā veidā, cerībā, ka viņus kādu dienu “atjaunos”. Lai arī ap šo brīdi klonēšana vairs nav nekas jauns, līdz šim tika izmantotas tikai dzīvas šūnas.
MOSKĪTS BEZ MALĀRIJAS. Zinātniekiem izdevies izveidot moskītu pasugu, kura ir ģenētiski modificēta un nepārnēsā malāriju. Moskītā ievietoti 2 gēni. Viens, kurš nodrošina to pret inficēšanos ar malāriju, otrs, kurš padara viņu acis spīdīgi zaļas. Tas darīts tapēc, lai viņus varētu atšķirt no parastajiem moskītiem. Zinātnieki cer, ka šie moskīti aizvietos tagadējos. Viņi arī brīdina, ka izmēģinājums vēl ir tikai sākuma stadijā, tapēc lielas cerības likt uz to ir pāragri. Varētu paiet līdz pat 10 gadiem, kamēr eksperiments būs pabeigts un jaunā suga būs izdzīvotspējīga.
MEITENĒM ĢENĒTISKI IEPROGRAMĒTA ROZĀ KRĀSA. Visi zin, ka parasti meitenes ģērbj rozā drēbītēs, bet zēniem dod zilas krāsas apģērbu. Daudzi uzskata, ka tas ir vienkārši ilggadēju tradīciju rezultāts, bet tā nepavisam nav. Zinātnieki pierādīja, ka pastāv evolucionāri iemesli, kapēc sievietes vairāk piesaista sarkanie un rozīgie toņi, bet vīriešus – zili. Eksperimentu veica Ņūkāslas Universitātē, kur 208 dalībniekiem ļāva izvēlēties krāsu, uzklikšķinot to testa programmā, datorā. Dalībnieki vecumā no 20-26 gadiem ļoti konsekventi izvēlējās krāsas saskaņā ar savu dzimumu. Jāpiebilst, ka starp eksperimenta dalībniekiem bija daudz ķīniešu tautības pārstāvji, kur lielākā daļa vīriešu izvēlējās sarkano. Tas ir tapēc, ka sarkanā krāsa ķīniešu kultūrā apzīmē laimi un labklājību.
AUDZĒJAM ACIS. Zinātnieki strādā pie ķermeņa daļu mākslīgas izveides, tai skaitā acu audzēšanas. Ir izdevies stimulēt kurkuļu universālās šūnas, lai tās veidotu papildu aci. Ilgu laiku nebija skaidrs, kurā brīdī acis sāk veidoties, respektīvi, kas izraisa to veidošanos. 2007. gadā veiksts pētījums izteica varbūtību, ka acis sāk veidoties, kad nitrogēnu saturošas šūnas izraisa vairākas darbības organismā, kā rezultātā sāk veidoties acs. Šis eksperiments varētu dot iespēju atjaunot cilvēku defektus pēc avārijām un dažādām traumām. Bioloģe Elizabete Džonsa pirmo reizi šo eksperimentu veica ar Āfrikas piešu vardi (Xenopus laevis) un, ieraudzījusi rezultātu, nekavējoties nodevās dziļākai izpētei.
VESELĪGĀKS PIENS. Holandiešu zinātnieki strādā pie veselīgāka piena izveidošanas. Ģenētiski modificējot govis, viņi vēlas panākt, ka piens satur vairāk proteīna – laktoferīna. Šim proteīnam ir svarīga loma bērna imūnsistēmas veidošanā un gremošanas trakta nostiprināšanā. Par cik šim proteīnam ir spēja noturēt dzelzi, tas ir antibakteriāls, noturīgs pret sēnītēm un vīrusiem. Dažādas pārbaudes pierāda, ka paaugstināts proteīna līmenis pienā nerada nekādus blakuseffektus. Patreiz tiek uzskatīts, ka šādam pienam ir liela nākotne.
ĀTRIE KOKI. Klints Čapls un Riks Meilans strāda pie koku modificēšanas, lai panāktu, ka tie izaug līdz pat 30 metru augstumam nieka 6 gados. Tas tiek darīts nolūkā izveidot aizvietotāju patreizējās degvielas veidiem. Koks satur lignīnu, kas dod kokam strukturālu noturību, bet apgrūtina celulozes iegūšanu. Celuloze ir alternatīvās degvielas – etanola pamatsastāvdaļa. Tādējādi viņiem ir jātiek galā ar 2 problēmām vienlaicīgi. Vēlu veiksmi, kungi!
