Manis paša, izdomāti tekstiņi...
Citi nemazāk interesanti raksti ----> http://www.spoki.lv/profils/maxwell06
Aplūkojiet
Dod Man Cerību.11
141
1
Mans vectēvs nomira apmēram gadu atpakaļ un man viņa pietrūkst katru dienu. Šodien mana vecmamma, viņa sieva, atdeva viņas un vectēva suni. Tagad es jūtu, ka kaut kā mans vectēvs vēl ir kopā ar mums.
Vakar es biju sava drauga mājā. Es biju piekususi, viņš teica lia es eju gulēt. Kad es sāku iemigt viņš iečukstēja kaut ko man ausī. Viņš nosauca mani par savu eņģeli, par savu dievību, par visu, kas viņam dārgs. Viņš teica ka nekad neatlaidīs mani vai nepazaudēs savu mīlestību pret mani. Viņš nezin, bet šie vārdi man nozīmēja visu. Viņa mīlestība pret mani dod man cerību.
Viņas ģimene ir nabadzīga. Viņa vienmēr saka cik skaistas ir pārējās meitenes kamēr sevi sauc par neglītu. Manā klasē nav nieviena cilvēka, kas būtu pateicis kaut ko labu par Nensiju, bet tas viņu nav nekādi ietekmējis. Viņa vēl joprojām smīdina mani. Viņa vēl joprojām smaida vairāk nekā visi pārējie. Nensij tu dod man cerību. Paldies.
šodien 3 gadus pavadot cīnoties ar anoreksiju, 3 gadus ārstējoties, pēc 3 mokpilniem gadiem mana māsa teica: " Es esmu izsalkusi." šie trīs vārdi deva man cerību un lika man raudāt.
Es strādāju restorānā uz pusslodzi par trauku mazgātāju. Vienu dienu es nesu desmit plātnes uz virtuvi, netīšām es nometu visas plātnes. Es biju pilnīgi izmisusi, jo mana alga nekādā veidā nevarēja segt šo atgadījumu, tāpēc es apsēdos uz grīdas un vienkārši sāku raudāt.Kamēr mans boss bļāva uz mani, divi nepazīstamie piedāvāja samaksāt par visu šo nekārtību.
Es aizgāju no vecās skolas, dēļ tā kā pret mani izturējās. Es biju atstumtā, dēļ izskata. Jaunā skola mani pilnībā pārsteidza, visi skolas puiši vēra vaļā durvis visām meitenēm neskatoties uz izskatu. Tas pierāda ka bruņnieciskums nav miris.
Mans vēl nedzimušais mazais brālis izglāba manu dzīvību. Gadu atpakaļ, es mēģināju izdarīt pašnāvību, kad mamma pasauca mūs lejā un parādīja savu grūtniecības testu. Es vēl nekad nebiju tā raudājusi, bet tās bija prieka asaras.
Viņš nav prefekts, mēs plosamies, mēs dusmojamies viens uz otru. Viņš man nenes ziedus visu laiku . Viņš neatzvana man pēc kārtējā strīda, jo viņš zin esmu dusmīga. Tomēr viņš paliek pie klausules ar mani pirms es eju gulēt, un dzirdot šos trīs vārdus: ‘’Es tevi mīlu”. Tas dod cerību mūsu nākotnei.
Gadu atpakaļ biju nokļuvis auto avārijā, pēc tā laika nevienu reizi nebiju redzējis nevienu no saviem tā saucamajies draugiem, kuri avārijas dienā bija kopā ar mani mašīnā, ar viņiem viss kārtībā, bet man jau kā vienmēr neveicas. Vienīgais cilvēks, kas pa šo laiku ir interesējies par to kā es jūtos ir tas cilvēks ko mēs ar draugiem bijām visādā veidā aizskāruši. Atnākot pie manīm viņš teica: „Tev tagad ir sākusies jauna dzīve tāpēc es tev piedodu.”
