local-stats-pixel

Cilvēkam raksturīgi ir kļūdīties, bet muļķim palikt p0

 0  2

Mūsu pasaulē tagad ir tik daudz opcijas. Tik daudz ceļu pa kuriem varam doties. Katram ir viedoklis, reakcija, fakti, nepatika, privilēģija, jautājumi, domas, idejas... Mēs visi esam dzīvojoši, elpojoši, dvēseliski cilvēki... Mēs katrs reaģējam savādāk uz cilvēka rīcībām. Daži no mums pārāk daudz domā, un citi neko rūpīgi nepārdomā. Mēs esam pesimistiski, cietsirdīgi, egoistiski un negodīgi... Mēs esam lepni par sevi un mēs domājam, ka mēs personīgi, nevedīsim sevi izmisumā. Mēs parakstīsim līgumu, solījumu, kuru mēs nevaram turēt. Mēs uzsāksim sarunu un beigsim to bez pēdējā vārda. Bez nobeiguma, bez atbildes... Mēs aiziesim prom bez nekādām šaubām. Kamēr citi tiks atstāti domādami, skatīdamies uz to muguru, kas atstāja viņus. Līdz palēnām tā mugura pazūd no redzamības loka pavisam. Kas kādreiz bija Tava iedomāta mūža mīlestība, Tavas dzīves vienīgais nolūks, vienīgais, kas Tev lika elpot, redzēt, dzirdēt un just... Tas viss tagad ir prom. Pazūd aukstā un bezdvēselīgā mākonī. Tu pamosties savā realitātē. Kur Tu esi pamests viens pats, atstāts domādams... Kur visi aizskrēja prom? Vai viņi ir priecīgi, kur viņi ir aizbēguši? Tu turpini cieši skatīties baltā un tukšā sienā, atceries pagātni. Padomā par tām visām sarunām, kas kādreiz ir runātas starp viņiem. Tiem priecīgiem cilvēkiem kas sēž tajās kafejnīcās... Tās pārplūdinātās sarunas, tās siltās rokas turēdamas viens otru. Bet Tu, Tu stāvi otrā ielas pusē. Iespējams Tu sēdi pie sava loga un skaties uz dzīvi apakšā. Tu domā uz kā šis viss attiecās. Iespējams, ka nevienam citam izņemot Tev. Bet galu galā, Tu jau esi tas, kurš sēž viens pats. Tu būvē plānus kopā ar tiem, kuriem ir vienalga. Viņi Tevi pamet, salauž sirdi... Nekad īsti nepasakot kādēļ. Vai, arī varbūt viņi nemaz Tevi nesāpina! Tas viss ar vārdiem paziņots, tādi nolūki viņiem nebija. Tās visas šaubas, kuras cilvēkam nav jābūt, tās ir prom. Kaut kur sēžot kafejnīcā dzerot kafiju, sadevušies rokās. Bet Tu turpini sēdēt un gaidīt. Dzīvo savu dzīvi, turpini piedot. Iespējams Tu neesi viens no sliktajiem cilvēkiem. Varbūt Tu kādreiz satiksi kādu, kurš sapratīs Tavus trūkumus un defektus. Kas kopā ar Tevi viņus ienīdīs, to Tev paziņos un jūs abi to zināsiet. Nav svarīgi ko viņš/a dara. Jūs vienmēr esat kopā... Būvējat nākotni, dalāties dzīvē. Aizej no tā loga un noej lejā. Tu sēdēsi kafejnīcā, un pievienosies visiem pārējiem pasaulē un sadosies rokās. Esi brīvs, iemācies būt neatkarīgs. Tā diena, kad iemācies sevi mīlēt, ir tā diena, kad Tu atslēdz dzīves noslēpumu!

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000