Daudzi no mums ir suņu īpašnieki un daudzi no mums ir pieredzējūši sirdi plosošas skumjas, kad tavs draugs un ģimenes locekils iet bojā. Šīs skumjas ir tikai dziļākas, ja suņa nāvē ir negaidīta un pat vardarbīga.
Tieši ar šādu skarbo realitāti saskārās policijas suņu Doksa un Likona(Dox and Lycon) ipašnieki un kolēģi. Kad šie drosmīgie dzivnieki gāja bojā pildot dienesta pienākumu.
Kuritibā, Brazīlijā(Curitiba) 2011. gada 17. maijā Doks 6 gadus vecs un Likons 2 gadus vecs gāja bojā vajājot noziedziniekus. Suņi tos bija iedzinuši stūrī un ar riešanu paziņoja policitiem, par to atrašanās vietu, tajā mirklī viens no aizdomās turamajiem raidija 9 šavienus 5 reizes sašaujot Doksu un 4 Likonu. "Šie suņi atdeva savās dzīvības, lai aizsargātu policistus," tā saka Kaptēnis Paulo Roberto Alves(Paulo Roberto Alves), Minas Geras(Minas Gerais) Militāras Policjas komadieris.
Pirms suņu kremēšanas policisti pavadijā pāris minūtes atvadoties no saviem uzticamjiem draugiem un kolēģiem.
"Tas bija viens no skumjākajiem mirkļiem manā mūža," teica virsnieks Luis Antonio de Kastro Makiels(Luis Antonio de Castro Maciel), kurš ar Doksu(Dox) strādāja kopā 5 gadus."Vinš man bija kā ģimenes loceklis. Tas kas notika tajā dienā ir īsta traģēdija. Es viņu nekad neizmirsīšu."
Šo suņu drosme ir iedvesmojusi šo policjas vienību radīt piemiņas vietu dienesta laikā kritušiem suņiem. Šai vietā glabāsies urnas ar šo suņu pelniem to fotu un piemiņas plāksne.
Es ceru, ka šie suņi tagad ir labākos medību laukos un ja tas tā nav tad es varu citēt Vilu Rogersu(Will Rogers):"Ja debesīs nav suņu, tad es pēc nāvēs vēlot doties tur, kur dodās viņi" Šis gadijums ir arī kā pamāciba mums kā ar cieņu atvadītes no mūsu uzticamjiem draugiem suņiem, un kā atgādinājums mums ikdienā novērtēt viņu beznosacijumu mīlestību.
Nobeigumā dziesma, kas man bija prātā raksot šo rakstu, dziesma kuras vārdus Jānis Peters sarakstijā kā veltijumu mūsu mīļajam draugam sunim "Mēmā dziesma"