Statistika rāda, ka visvairāk noziegumu tiek pastrādāts Latgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, tie ir lieli pēc platības un iedzīvotāju skaita. Daudz neatpaliek arī vismazākais Rīgas rajons — centrs, jo tur cilvēki pulcējas, atpūšas un izklaidējas.
Tā dēvētie guļamrajoni Rīgā reti saskaras ar laupīšanām un uzbrukumiem, bet vairāk ar mantiskiem noziegumiem — automašīnu un dzīvokļu apzagšanu, laikrakstam stāsta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis. Līdzīgi ir ar privātmāju rajoniem, piemēram, Teiku un Mežaparku. "Pret personu, ja vispār ir noziegumi, tie ir lokāli, kaut kādā mājā savā starpā," viņš piebilst.
Miesasbojājumu nodarīšanas, laupīšanas, zādzības veikalos, narkotiku tirdzniecība — tie savukārt ir nodarījumi, ar ko bēdīgi slavena Maskavas priekšpilsēta. Ķuzis skaidro, ka to veicina iedzīvotāju kontingents — agrāk sodītie, personas bez ienākumiem.
Pēc Ķuža stāstītā laikrakstam, savas īpatnības ir arī citiem vēsturiskajiem rajoniem, piemēram, Vecmīlgrāvim un Bolderājai, kas ir nošķirti no pārējās Rīgas. Piemēram, Bolderājā, kur padomju gados sodu izcieta brīvā režīma ieslodzītie, izteikts ir dalījums — mūsējie un svešie —, kas sekmē kriminogēnas vides pastāvēšanu.
Tā dēvētās noziegumu kartes citās pilsētās tiekot plaši lietotas, lai brīdinātu cilvēkus, ja tie grasās kādā pilsētā viesoties vai lemj par pārcelšanos uz dzīvi.
