Ļoti aizkustinošs stāsts.
Tēvi un bērni.
Kādu dienu viens vīrietis pārradās mājās no darba, kā vienmēr piekusis un ieraudzija, ka viņu gaida viņa 5 gadīgais dēls.
— Tēt var tev kaut ko pajautāt
— Protams. Kas noticis?
— Tēt, a cik tu pelni?
— Tā nav tava darīšana. - atteica tēvs - un vispār kam tev to zināt?
— Vienkārši gribu zināt. Cik tev maksā par stundu?
— Apmēram 15 latus, a kas?
— Tēt, - dēls paskatijās uz tēvu ar nopietnu sejas izteiksmi, - aizdod man, lūdzu, 10 latus.
— Tu to visu jautāji lai tikai paprasītu man naudu priekš kaut kādas debīlas mantiņas? - kliedza tēvs. - Tūlīt pat ej gulēt uz savu istabu! Nevar tač būt tādam egoistam. Es strādāju visu dienu, ļoti piekūstu, bet tu tik muļķīgi uzvedies.
Mazais klusi aizgāja uz savu istabu un aizvēra durvis, bet tēvs turpināja stāvet pie durvīm un dusmoties par dēla teikto. "Kā viņš var atļauties jautāt par manu algu, lai pēctam palūgtu naudu?" Bet pēc kāda laika viņš nomierinājās un sāka apdomāt šo visu. "Varbūt viņam tiešam vajag nopirkt kaut ko noderīgu? Ai,velns ar tiem 10 latiem, viņš tač man vispār vel nekad nebija prasijis naudu." Kad viņš ienāca istabā, bērns jau gulēja gultā.
— Tu vel neguli dēliņ? - jautāja tēvs.
— Nē, tēt. Vienkārši domāju. - atbildēja dēls.
— Es laikam pārāk aizsvīlos, - noteica tēvs. - Man bija grūta diena un tā tālāk. Piedod man. Še, paņem naudu ko tu man lūdzi.
Dēls apsēdās uz gultas un uzsmaidija.
— Vai, tēt, paldies! - priecājās viņš.
Pēctam viņš izņēma no spilvena vel pāris banknotes. Tēvs, ieraudzīdams, ka bērnam jau ir naudu, atkal sadusmojās. Bērns salika visu naudu un pārskaitija, pēctam viņš paskatijās uz tēvu.
— Kāpēc tu prasiji naudu, ja tev viņa jau ir? - noburkšķēja tēvs.
— Tāpēc, ka man nebija pietiekami, bet tagad ir tieši precīzi. Tēt šeit ir tieši 15 lati. Var es nopirkšu vienu stundu tava laika? Lūdzu, atnāc rīt no darba agrāk, es gribu lai tu pavakariņotu ar mums...
