Varat pat nemēģināt to noliegt. Arī jums bērnībā patika fantazēt un bija bail no šīm lietām.
Bērnības bailes82
368
5
Ejot naktī pa tumsu uz virtuvi, tualeti vai kādu citu telpu, šķita, ka aiz ledusskapja durvīm kāds ir, aiz muguras kāds atrodas. Brīžiem šīs nepatīkamās izjūtas bija tik izteiktas, ka reizēm skrējām skriešus atpakaļ līdz gultai.
Naktī vienatnē skatoties televizoru (it īpaši šausmenes), šķita, ka tūlīt no sienas izlīdīs rokas un saķers, tāpēc ik pa laikam paskatījāmies aiz muguras.
Bieži vien pēc šausmeņu skatīšanās bail bija līst gultā, jo bijām iedomājušie, ka tur ir pilns ar čūskām un citiem mošķiem.
Kāpjot lejā uz pagrabu, likās, ka zem trepēm atrodas briesmonis. Nokāpjot lejā pēc ievārījuma vai kā cita, vienmēr paskatījāmies zem trepēm, bieži vien tā arī no tām nenovēršoties, paķerot, ko vajag un laižoties lapās.
Ņemoties tumsā vai ļoti vājā apgaismojumā ap spoguli, likās, ka spogulī aiz muguras parādās melnā dāma, kāds nesen šausmenē redzēts vampīrs vai cits briesmonis. Bija pat ļoti populāra šausmu rotaļa, ieiet pilnīgi tumšā telpā un 30 reizes skaitīt "Pīķa dāma, parādies". Tad, kad drauģelis gandrīz apmīzies no bailēm izskrēja ārā, visiem bija lieli smiekli.
Vai vecāki tev to samācīja vai safantazēji pats, bet tev nebija patīkami kāpt bēniņos. Tur viss likās tik šausmīgs un tumšs (vismaz manas mājas bēniņos vienīgā vājā gaisma nāk no logiem abos galos). Tas šķita labs slēpnis kādam mistiskam radījumam. Un vēl tā sajūta, ka ieraugot viņu, tev nav kur bēgt, jo nav tik viegli nokļūt līdz trepēm un nokāpt pa tām.
Tumsā kāpjot lejā pa trepēm (vismaz man tā bija kāpjot pa bēniņu trepēm), atkal slimajā fantāzijā iedomājāmies, ka tur tumsā kāds tomēr ir un sāk skriet pakaļ. Tāpēc bieži vien lejā pa trepēm tika paņemts kārtīgs sprints.
Monstrs zem gultas. Kuram gan tas nav gadījies. Skatoties televizoru vai lasot grāmatu, bija bail likt kājas uz grīdas, jo bija bail, ka no gultas apakšas kāds tās varētu satvert. Tāpēc vislabāk patika turēt kājas gultā, drošībā.
Guļot gultā, vienkārši iedomājies kā pa tevi rāpo liels tarantuls. Patiesībā tas vēl tagad uzdzen drebuļus.
Kad rotaļas smilšukastē vai kādā citā zemes kaudzē ilga līdz tumsai, rokoties pa zemi bieži iztēlojāmies, ka no zemes sāk līst ārā miroņi. Uzreiz ātrāk sagribējās iet mājās.
