Baltijas Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības
Pirms 20 gadiem, 1989. gada 23. augustā, vairāk nekā miljons cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadevās rokās, izveidojot 600 km garu ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā, pa ceļam šķērsojot Rīgu un Daugavas upi un radot vienotību trīs valstu centienos pēc brīvības. Baltijas ceļu organizēja visu Baltijas valstu nacionālās kustības: Igaunijas Tautas fronte Rahvarinne, Latvijas Tautas fronte un Lietuvas Reformu kustība Sajūdis.
Baltijas ceļš ieviesa nozīmīgas izmaiņas pasaules vēsturē. Tas bija iespējams vienīgi caur cilvēku vienotību un kopīgu paļāvību, kuru pauda ikviens cilvēks kopējā mērķa sasniegšanai. Iespaidīgais nevardarbīga protesta un solidaritātes paušanas akts kļuva par miera kultūras dzīvu piemēru, nodrošinot pieeju informācijai un novedot pie līguma slepeno papildprotokolu un tā parakstīšanas seku pasaules vēsturē atzīšanas.
Baltijas Ceļš palielināja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās pašnoteikšanās iespējas un veicināja demokrātisko kustību darbību Padomju Savienības teritorijā. Trīs Baltijas valstis veiksmīgi atjaunoja savu brīvību mierīgā ceļā, radot precedentu, kuram sekoja, un cerams, arī sekos, citas valstis - cilvēcīguma uzvaru par totalitārismu.
Baltijas ceļš bija fenomens, kurš parādīja, kā trīs mazas valstis - Baltijas valstis - neskatoties uz nāciju dažādību, radīja starpkultūru garīgo vienotību kā valstu iekšienē, tā arī starp valstīm kopējā mērķa sasniegšanas vārdā - pārvarēt Otrā pasaules kara sekas un iznīcināt totalitāro režīmu.
Baltijas ceļš ir vēsturisks simbols, kurš dzīvo cilvēces kolektīvajā atmiņā, veicinot sapratni par solidaritātes un vārda brīvības nozīmi un vērtībām
