Rundāles pils janvāris 9th, 2010
Ļoti bieži spoki parādās pilīs un, protams, arī Latvijā tā notiek. Šeit būs tieši par Latvijas pilīm un pirmo mēs apskatīsim Rundāles pili.
• Nostāsts par grāfu Zubovu. Reiz Zubovs licis aizjūgt savus sešus baltos zirgus un braucis izklaidēties. Uz ceļa, pa kuru braukuši, esot rotaļājusies maza meitenīte. Kučieris uzsaucis meitenei, lai dod ceļu, bet viņa [...]
Dažādi spoku stāstiņi ņemti no neta, cik nu tajos patiesības spriediet paši!
—
Manis paša notikums! Biju ar tēti aizgājis sēņot.
Ieejam mežā, izklīstam. Es eju, te pēkšņi priekšā veca sapuvusi māja, pilnīgs grausts! Eju iekšā, neviena cilvēka, viss kluss! Iekšā māja bija pilnībā neskarta izņemot visur bija 10cm putekļu kārta.
Staigāju pa māju, ieraugu galds uzklāts, ēdieni uz [...]
Liel-Rendas pilī senāk dzīvojis barons Brinķis. Kad viņš nomiris, tad pilī sācis spokoties. Pēc pusnakts viņš staigājis pa pili, visu apskatīdams. Bieži vien viņu varējuši sastapt uz trepēm: kautkas balts nozibējis gar acim un bijuši dzirdami soļi, bet kad skatās, nekā nevar saredzēt. Tai istabā, kur viņš miris, no pulksten divpadsmitiem līdz vienam esot dzirdama [...]
Tagged and categorized as: Spoku stāsti | 8 Comments | TrackBack URI … jūlijs 28th, 2008
Divi zēni gājuši caur Rūjienas Skudriņu kapsētu. Bijusi gaiša mēness nakts. Uz celiņa zēni piepēži ieraudzījuši garu, garu baltu vīru. Vīrs vilcis baltās drēbes uz augšu, zem kurām bijuši redzami miroņa kauli. Zēni pārbijušies un skrējuši ko kājas nes.
Reiz bijis viens vīrs vārdā Indriķis, kas bijis dzimis lielā piektdienā. Visur, kur viņš gājis, tam rādījušies [...]
Dažādi spoku stāstiņi ņemti no neta, cik nu tajos patiesības spriediet paši!
—
Manis paša notikums! Biju ar tēti aizgājis sēņot.
Ieejam mežā, izklīstam. Es eju, te pēkšņi priekšā veca sapuvusi māja, pilnīgs grausts! Eju iekšā, neviena cilvēka, viss kluss! Iekšā māja bija pilnībā neskarta izņemot visur bija 10cm putekļu kārta.
Staigāju pa māju, ieraugu galds uzklāts, ēdieni uz šķīvjiem, dzērieni krūzēs. It kā kaut kādas kāzas bijušas, bet viss pamests un visi ēdieni sapuvuši.
Te pēkšņi pulkstenis pie sienas nedarbojas, rāda 3 naktī. Ieraugu pie sienas kalendārs 1974. gads!
It kā mistiski visi cilvēki būtu pazuduši!
Ātri bēgu prom no tās vietas, skrienu pie tēta skatos viņam jau pilns
sēņu grozs, saucu viņu lai nāk apskatās to māju, kas bija tur pārsimts metru uz sāniem. Ejam, skatos vieta kur bija māja vairs nekas nav tikai krūmi nezāles un sūnas!
Ātri braucām prom no tās vietas, kkas mistisks tur bija.
—
Tas notika Sātiņu pamatskolā, kura izbūvēta bijušajā kara hospitālī. Daudzi cilvēki šajā vietā ir saskārušies ar asinis stindzinošiem gadījumiem. Pirmais stāsts ir par diviem zēniem, kuri vēlu vakarā skrēja pa skolas gaiteni un tā galā pamanīja vīrieti baltā uzsvārcī. Tas intensīvī soļoja- uz vietas! Pats dīvainākais bija tas, ka vīrietim trīka kāju. Tagad šie zēni ir jau pieauguši un vēl nesen apsprieda redzēto. Tas nebija nosapņots. Spokainais ārsts pat skatījies viņiem acīs.
Vēl šajā pašā skolā ir telpa, kur dzīvo skolas sargs. Bet tur ir ļoti grūti uzturēties, jo kā aizver acis, tad tajā vietā, kur ir logs nāk iekšā krustnešu karavīri. Var jau likties smieklīgi, bet to nav stāstījis tikai viens cilvēks. Un šajā telpā neviens vairs labprātīgi neuzturās.
—
Reiz kaada sieviete brauca mashiinaa no darba. Tachu kopsh viena pagrieziena vinjai visu laiku sekoja kaads sarkans minibusinjsh. No saakuma sievietei bija vienalga – droshi vien brauc uz to pashu pusi, tad ta liela muizha. Bet mashiina turbinaaja sekot, un ik pa briidim iesleedza taalos lukturus, kuri izgaismoja sievietes mashiinu. Bet mashiina neatstaajaas no sievietes. Tad vinja nosprieda, ka brauks pa celju, pa kuru neviens nekad nebrauc, jo tur nav ne labs celjsh ne gaismas. Vinja nogriezaas pa to celju. Bet mashiina turpinaaja sekot un sleegaat iekshaa un aaraa taalos lukturus. Nu jau vinja bija paarbijusies, un zvaniija policijai, lai vinji gaida pie vinjas maajas un graabj ciet sarkanaa businja shoferi. Sieviete aizbrauca maajaas, kur policija kaa jau runaats gaidiija. Kad arii minibusinjsh apstaajaas policijas viiri pieskreeja klaat un graaba vinju cite, bet viirs kliedza: “nekjeriet mani, bet vinju!!” Policija pamaniija, kaa no sievietes mashiinas izkaapa kaads cits viirs ar nazi rokaas, bet tad vinjsh izgaisa. Beigaas atklaajaas, ka viirs kursh bija mashiinaa bija centies paargriezt sievietei riikli, bet sarkanais businjsh to bija pamaziijis un katru reizi kaa shis kaut kas gribeejis uzbrukt iesleedza taalos lukturus, lai izgaismotu mashiinu, un sieviete vinju pamaniitu.
Tagged and categorized as: Spoku stāsti , spoki, Spoku stāsti | 2 Comments |TrackBack URI Spoku stāsti (RL) Mēs aizpagājušo mēnesi bijām sporta nometnē, vienu vakaru izdomājām stāstīt spoku stāstus, nu tad tā- sacīts-darīts sākam stāstīt!Daži spoku stāsti ko mēs stāstījām (bet tie visi ir Real life!) tas nav joks.
1)Ar klasi bijām aizbraukuši ekskursijā. Blakus bija mežš viens klasesbiedrs iegāja mežā (nē viņš nepazudīs) un atnesa no meža tādu kā zagļa masku (vuiii šausmīgi paliek jau rakstot...) kad mēs viņam uzkliedzām lai labāk nes atpakaļ viņš to arī izdarīja, bet kamēr viņš skrēja maska sāka plūst nu kā ūdens sāka plūst.
2)Nama vecākais gāja uz bēniņiem un sajuta kaut kādu dīvainu smaku-viņš uzkāpa augšā un minat 3 reizes ko viņš tur ieraudzīja- Pakārušos bomzi! (nē nu nopietni!)
Nu tas itkā viss ko atceros, ja jums ir kāds REAL LIFE spoku stāsts tad pastāsties pārējiem!