Sestdien uz tirānu paradīzi devās Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs, fakts par sevi it kā nebūtu ievērojams, jo katru dienu mirst pasaulē 25000 cilvēku un starp tiem gadās arī pa kādam valsts līderim (vakar reku pedāļus atstiepa Vaclavs Havels) un pilnīgi droši varu apgalvot, ka līdz 2100. gadam būs miruši visi šī raksta lasītāji. Bet ne katru dienu mirst komunistisku valstu līderi, patiesībā ļoti maz vairs palicis to valstu – Ķīna, Kuba, Ziemeļkoreja, (Baltkrievija?).
Aizsaule aizgājis Kims Čenirs (김정일)23
82
2
Ko labu varu pastāstīt par Kimu – dzimis Padomju Savienībā 1941. gadā, bet paši korejieši gan norāda, ka līderis dzimis Korejā un gadu vēlāk, jo tas tak ir nepiedodami, ka viņš būtu dzimis kaut kur citur. Varu ieguva, kad fāča (Kims Irsens) nolika karoti 1994.gadā un bija valsts vadītājs no tās pasludināšanas dienas 1948.gadā, interesanti, ka Irsens ir pasludināts par valsts mūžīgo prezidentu un tas nozīmē, ka arī pēc nāves viņš ir prezidents, bet sekotāji pilda tikai zemākus amatus. Šāda tipa valstīs nenotiek demokrātiskas vēlēšanas un nav iedomāja situācija, kad zoodārzā tiek ievēlēts dakteris par valsts prezidentu – parasti darbojas pārmantojamības princips.
. Dēlēns ir gājis tēva pēdās un saglabājis sliktas attiecības ar „kapitālistisko” Dienvidkoreju, nesen Ziemeļkoreja nogremdēja otras korejas karakuģi, kas teju noveda pie jauna kara. Lai arī Kims ir paudis apņēmību atteikties no kodolieročiem, tas nav noticis. Ir bijis viens otrs izgājiens ārpolitikā, kas vedina domāt par normālu starptautisku attiecību veidošanu, bet tomēr Ziemeļkoreja ir palikusi kā valsts, kurai nav ko zaudēt, no kuras ir bail, bet kuru tomēr nerespektē. Ziemeļkorejas vēsture ir sarežģīta un smaga.
Korejas sadalīšanā vainojamas bija divas lielvaras ASV un Padomju Savienība, kas katra Otrā pasaules kara laikā okupēja pusi no valsts, nosacīti no 38. paralēles uz dienvidiem un ziemeļiem. Dienvidnieki bija ASV pakļautībā un izveidojās par demokrātisku republiku, bet ziemeļnieki bija zem padomijas tupeles un tāpēc izveidojās komunistiskā Ziemeļkorejas republika. Tas dikti negāja pie sirds rietumu pasaulei un tāpēc tika uzliktas gan ekonomiskās, gan arī politiskās sankcijas, kas būtībā padarīja valsti vientuļu un atstumtu (velkat paralēles ar Kubu?). Tas deva labu augsni totalitāras iekārtas izveidei, kas tika būvēta uz pārspīlētu militārismu, vadoņa kultu un propagandu. Īpaši smags trieciens Ziemeļkorejai bija Padomju Savienības sabrukšana, jo ar to tika pārtraukti teju visi tirdzniecības sakari ar ārpasauli, jo nevienam nepatika tāds sadarbības partneris un arī bija lielas bailes no ASV, jo ja viņiem nepatīk kāda valsts, tad nepatīk arī tās valstis, kas sadarbojas ar šo nevēlamo subjektu. Neskatoties uz blokādi, Ziemeļkorejā pēdējais nodoklis tika atcelts 1974. gadā, izglītība un medicīna ir bezmaksas, noziedzība kā tāda praktiski nepastāv, lielāka daļa ziemeļkorejiešu nesaprot slēdzeņu nozīmi. Bet visu jauko sabojā pārspīlētais militārisms – tam no IKP tiek tērēts 25-30% (Latvijā aptuveni 2%), minimālais dienēšanas laiks obligātajā armijā ir 5 gadi, bet mēdz būt arī 12 gadi, tas ir atkarīgs no dienesta specifikācijas. Pārspīlētā militārā budžeta uzturēšana jau divas reizes pēdējo desmit gadu laikā ir turējusi tautu pusbadā, jo Kima vadībā pat ir izstrādāti kodolieroči, kas aizvien ir Ziemeļkorejas arsenālā.
Tā kā es nevarēšu nolikt puķes pie Kima kapa, tad piemiņai ir tapis šis raksts. Esmu pilnīgi drošs, ka tālāk varu pārņems Čenira dēls (zīmīgi, ka arī Kims) Čenauns un tālāk jau mums laiks rādīs, vai viņš turpinās tēva un vectēva gaitas pa komunistu/diktatūras/militārisma taku vai tieksies rietumu virzienā un veidos demokrātiskāku valsti.
Tev patiks šie raksti
Tads pats suda rezims ka komunisms.
