Cilvēki laikam tomēr grib zināt - saikni starp peņa izmēru un pēdas izmēru, vai mums ir iebūvēts GPS smadzenēs un citas dīvainības. Skatāmies, izglītojamies..
9 dīvaini pētījumi22
192
3
iPod IR SMAGĀKS, KAD TAJĀ IR MŪZIKA. Blekpūlas Universitātes pētījuma komanda atzīst, ka tukšs 16Gb iPod sver 133.2 gramus, bet, kad tajā ielādē 3500 dziesmas, tas sver 133.6 gramus. Universitātes profesors Rodžers Benkss saka: „Šī ir pirmā reize, kad ir izdevies nosvērt kompjuterizētus datus. Visi zin, ka informācija sastāv no 1 un 0, bet to attiecība, acīmredzot, var radīt izmaiņas masā.”
COUNTRY MŪZIKAS IESPAIDS UZ PAŠNĀVĪBĀM. Stīvens Steks un Džims Gundlahs veica pētījumu, lai pierādītu saikni starp kantri mūziku un pašnāvībām. Viņuprāt, kantri mūzikā apdziedātās tēmas – laulību neveiksmes, alkohola pārmērīga lietošana un izvairīšanās no darba, vairo pašnāvnieciskas tieksmes. Vairākkārt izveikti eksperimenti 49 apdzīvotās vietās, parādīja, ka jo vairāk radio ētera laika veltīts kantri mūzikai, jo lielāks baltās rases pašnāvību skaits.
KAPĒC SPAGETTI NEKAD NELŪZT UZ PUSĒM. Izveic eksperimentu, ja vēlies. Paņem sauju spagetti un liec, kamēr tie lūzt. Cik daļas? Divas? Ļoti maza ticamība. Parasti spagetti makarons salūzt 3, 5 un vairāk daļās. Klīst baumas, ka pat Nobela prēmijas laureāts Prof. Ričards Feimans esot veltījis milzīgu daudzumu laika un makaronu, lai atklātu šo mistēriju.
LONDONAS TAKSISTU SMADZENES IR ATTĪSTĪTĀKAS NEKĀ VIŅU LĪDZPILSOŅIEM. Zinātnieki pierādījuši iebūvētas „satelīta navigācijas” sistēmas pazīmes Londonas taksistu smadzenēs. Pētnieki no Londonas Universitātes koledžas, apskatot smadzeņu skenēšanas rezultātus Londonas taksistiem, nonāca pie slēdziena, ka viņu hipokamps daļēji palielinājās, jo ilgāku laiku tie pavadīja braucot. Pētnieku grupas vadītājs Dr. Eleonora Magvaira saka: „Pavisam noteikti pastāv saikne starp smadzeņu attīstību un viņu taksometra vadītāja darbu.”
VAI SPERMAI IR ANTIDEPRESANTA ĪPAŠĪBAS. Ja nu ir kāds pētījums, kad sievietes varētu kļūt aizdomīgas, par pētnieka nolūkiem, tad tas ir šis. Neja publicētais raksts 1986. gadā izteica vedokli, ka spermas sastāvdaļa, prostaglandīns, ir noderīga sastāvdaļa depresijas apkarošanā. 2002. gadā, balstoties, uz šo apgalvojumu, Galups, Burčs un Plateks izdomāja pārbaudīt saikni starp šiem faktiem. Secinājumi: *Sievietes, kas nelieto prezervatīvus (biežāk izmantojot citas kontracepcijas metodes) mazāk cieta no depresijas. * Pašnāvību mēģinājumi bija proporcionāli prezervatīvu lietošanai – mažak prezervatīvu, mazāk pašnāvības mēģinājumu. * Tām, kas nelieto prezervatīvu – depresijas līmenis pastiprinājās proporcionāli pagajušajam laikam kopš pēdējās reizes.
VAI AR BĒRNU RUNĀJAM TĀPAT KĀ AR SUNI? Vai šie cilvēki runā ar suni vai bērnu? „Kuči-kuči-kū!”, „Malacis! Labs puika!”, „Ak Dievs! Paklājs ir sabojāts!”. Grūti pateikt, vai ne? Tapēc Roberts Mičels izlēma pārbaudīt, lai noteiktu atšķirības, salīdzinot kā runājam ar dzīvniekiem, un kā ar bērniem. Viņš savilka kopējās iezīmes un atšķirīgās. Kopējās: augsts balss tonis, atkārtota gramatiski vieglu vārdu lietošana, tagadnes formas darbības vārdi. Atšķirības: Runāšana ar dzīvnieku parasti bija īsi teikumi, izsaukuma formā, parasti - pavēles. Runāšana ar bērnu notiek vairāk jautājuma formā.
VAI MĒS UZSKATĀM, KA SUŅI MŪS SAPROT? Ungāru zinātnieki izveica pētījumu, kad vietējiem suņu samniekiem izsniedza aptauju, lai noteiktu, uz ko suņi reaģē visvairāk. Topa augšgalā ierindojās jautājumi un atļaujas. Bet, lai pierādītu, ka suņi tiešām saprot, tika izveikta otra aptauja. Šeit īpašniekiem lūdza norādīt cik bieži suņi saprot. * 31% suņu saprata neatkarīgi no apstākļiem. *53% saprata, ja konteksts bija pareizi formulēts. *16% - I am Stuperman!...
VAI ESAM IEPROGRAMĒTI SMIETIES, KAD MŪS KUTINA. Profesors Klarenss Leiba uzdeva sev jautājumu: „Vai mēs ar laiku iemācamies smieties, kad mūs kutina, vai tā ir instinktīva rīcība?”. Viņš pētījumu veica uz saviem bērniem. 1933. gadā viņš uzsāka eksperimentu, un izlēma nesmieties, kad kutinās savu mazuli. Ikdienas dzīvē viņa ģimenē kutināšana netika izmantota, izņemot to īso laiku, kad viņš veica pētījumu. Šajā periodā viņš savu seju aizsedza ar masku, lai slēptu savu sejas izteiksmi. Rezultāts pierādīja, ka smiešanās, kad tiekam kutināti ir iedzimta reakcija.
PROPORCIJAS STARP AUGUMU, PEŅA GARUMU UN PĒDAS IZMĒRU. Kāds ārsts no Sintajas kalna slimnīcas, Toronto izlēma izpētīt šo baumoto sakarību, bet rezultātā izrādījās, ka pastāv visai niecīga saikne. Pēc viņa vārdiem – šo attiecību ir bezjēdzīgi uzskatīt par derīgu.
Tev patiks šie raksti
