2005. gada oktobrī Svētā Paula slimnīcā, Vankūverā ārsti 42 gadus vecam pacientam artērijā ievadīja zondi(vai ko tamlīdzīgu), lai samazinātu spiedienu, jo viņš bija aizmidzis pozā uz ceļiem. Veicot procedūru ārsti bija pārsteigti, kad parasto, sarkano asiņu vietā, no pacientā sāka plūst tumši zaļas asinis. Ārsti viņam uzstādīja diagnozi-metemoglobīns, bīstams stāvoklis, kad hemoglobīns asinīs nespēj savienoties ar skābekli. Ņemot paraugus no pacienta atklājās vēl kaut kas. Viņam bija sulfhemoglobinēmija. Rets gadījums, kad ūdeņraža sulfīds savienojās ar dzelzs joniem asinīs veidojot sulfhemoglobīnu, kas liek asinīm krāsoties tumši zaļaām. Ārsti saka, ka tas var notikt, ja lieto pārmērīgas medikamentu, kuri satur sulfonamīdus, devas.
Kad 52 gadus vecajai skolotājai no Bostonas, Kārenai Kīganai vajadzēja nieres transplantāciju, viņas trīs dēli pārbaudīja vai viņi ir derīgi donori. Testi atklāja, ka diviem no Kīganas dēliem atbilstības nebija. Tālākie testi atklāja, ka Kārenai ir himērisms, šadā gadījumā, kad dvīņi aug dzemdē, viens no dvīņiem „absorbē” otru dvīni, kas veido embriju ar diviem dažādiem DNS, bieži dažādās ķermeņa vietās. Lai pierādītu, ka Kīgana patiešām ir dēla māte, ārsti mēģināja meklēt otru DNS, un to atrada viņas vairogdziedzerī.
Natālija Adlere, jauna sieviete no Melburnas, Austrālijā bija kādas īpaši retas kaites upuris. Viņa no katrām sešām dienām, trīs bija praktiski akla. Viņas acis pēkšņi aizverās un viņa tās nespēj atvērt trīs dienas, līdz tās beidzot atveras un tad viss sākas no sākuma. Tas sākās kādā svētdienas rītā, kad viņai bija 11 gadu. Viņa tikko bija pārcietusi staph infection(lai paliek) un pamodās ar pietūkušām acīm. Kopš tā brīža sākās viņas nelaime. No sākuma acu aizvēršanās notika nejaušā kārtībā, bet pēc laika izveidojās noteikts cikls. Simtiem acu speciālistu Adlerei ir veikuši testus, bet nav spējuši atklāt ne tiešu iemeslu, ne arī zāles. Tomēr divus gadus ārsti ir ārstējuši viņu ar botoksa injekcijām sejā, liekot viņai redzēt piecas dienas no sešām, bet vairs tas nepalīdz.
Pēc vairāku galvassāpju un deguna asiņošanu pārciešanas 55 gadu garumā, Margareta Vāgnere beidzot veica operāciju 2007. gada augustā. Kam tā bija domāta? Lai izvilktu 3” garu zīmuli, kas bija iespiedies viņas galvā kādā bērnības negadījumā, kad viņi bija četri gadi. Tehnoloģijas trūkuma un baiļu no neatgriezeniskas galvas sabojāšanas dēļ, ārsti operāciju atlika uz vairāk nekā piecdesmit gadiem, bet tad noteica zīmuļa precīzu atrašanās vietu un lielāko daļu no tā izņēma. “Tas bija kaut kas unikāls, jo trauma bija tik sena,”teica Dr. Hanss Bērboms, ausu, deguna un kakla ārsts Berlīnes Park-Klinik Weissensee. “Vairāk viņai nevajadzētu ciest.”
Divpadsmitgadīgā meitene no Čongkvingas, Ksu Pingui sāka smieties bez apstājas drudža laikā, kad viņai bija tikai astoņi mēneši. Dīvainās kaites dēļ, viņa divu gadu vecumā zaudēja spēju runāt, un viņa spēj komunicēt tikai caur ķiķināšanu. Slimības cēlonis vēl arvien ir noslēpums, lai gan ārsti ir noteikuši, ka tas varētu būt drudža izraisīto smadzeņu bojājumu dēļ. Speciālisti šobrīd šo teoriju pārbauda.
57 gadus vecais Jī Zao no Čongkvingas, Ķīnā tika ievests ārkārtas gadījumu telpā, jo viņš bija uzdūris savu acs orbītu uz krāna, kad ugunsdzēsēji grieza caurules. Slimnīcā krāns neļāva veikt rentgenuzņēmumus. Tika izsaukts santehniķis, kurš nogrieza pēdu no caurules, bet kad tas nepalīdzēja, nepacietīgais Zao nolēma krānu izņemt pats izmantojot ārsta norādījumus. Brīnumainā kārtā ne acij, ne arī smadzenēm netika nodarīti nekādi bojājumi, bija tikai daži sejas kaulu lūzumi.
54 gadus vecais Džims Makklatčerijs no Atlantas tika ievests slimnīcā pēc sievas zvana, kad viņa bija vīru atradusi guļam bezsamaņā uz zemes. Ārsti, kuriem bija viņš jāglābj, Džima sirdij veica šoku 100 reizes, jo pacientam nezināma vīrusa dēļ bija atkārtota sirds apstāšanās. Pirmajā stundā vien viņa sirds apstājās 50 reizes. Viņam bija jāsaņem elektrošoks tik daudz, ka viņam uz krūtīm bija otrās pakāpes apdegumi. Kā par brīnumu viņš izdzīvoja un ātri vien bija atpakaļ ierastajā ikdienā.
63 gadus vecais Viljams Šeridans no Ņujorkas atkopās no sirds transplantācijas, kad viņš pēkšņi sevī atklāja tieksmi uz mākslu un sāka zīmēt skaistus zīmējumus. Vēlāk viņš uzzināja, ka sirds donors bija mākslinieks.Šo dīvaino fenomenu sauc par „Šūnu atmiņu”, ir teorija, ka smadzenes nav vienīgais orgāns, kas uzglabā atmiņu un cilvēka vēlmes, ir uzskats, ka rokas un sirds spēj to pašu.
Lakshmi Tatma, meitene, kas dzimusi 2005. gadā Bihārā, Indijā piedzima kā savienotais dvīnis. Viņas parazītiskais dvīnis bija bez galvas un bija pievienojies pie viņas iegurņa radot iespaidu, ka viņai ir 4 kājas un 4 rokas. Lakshmi (nosaukta par godu daudzrokainajai Hindu labklājības dievietei) ir reta kaite, ko sauc par isciopāgiju(kas tas ir atrodiet paši, daudz jāraksta). Bez 8 ekstremitātēm viņai ir divi mugurkauli, četras nieres, divi kuņģi un divi krūškurvji. Tas tā bija pirms meitēnam tika veikta 27h gara operācija, lai noņemtu liekās detaļas.
Marks Čenovets ir pavadījis pēdējos desmit gadus invalīdu krēslā, jo viņš piedzima ar spina bifida, kropļojoša slimība, kas padara staigāt nespējīgu. 1998.gadā, viņš konsultējās ar savu ārstu par niršanas stundām, ko ārsts uzreiz aizliedza. Viņš ignorēja ārsta aizrādījumus un aizbrauca brīvdienās uz Minorku, lai sameklētu niršanas instruktoru, kas viņam iemācītu nirt. Pēc ieniršanas 55 pēdu dziļumā, viņš atklāja, ka atkal spēj staigāt. Pēc trīs dienām viņa kājas atkal kļuva nejūtīgas, tāpēc viņš nekavējoties brauca nirt. Pēc kāda laika viņš atklāja, ka, jo dziļāk viņš nirst, jo ilgāk viņš pēc tam spēj staigāt. Tāpēc Marks invalīdu krēslu tagad izmanto tikai divreiz gadā. Nav skaidri zināms kāpēc tā notiek, bet viena teorija stāsta, ka tas ir saistīts ar bagātīgo skābekļa daudzumu balonos, kas ietekmē nervu šūnas, kuras ir sabojājusi spina bifida.