Izveidoju rakstu par kosmusu, jo kosmoss ir kaut kas tāds, ko ir grūti izprast un tajā ir daudz lietu, ko mēs nezinam. Patīkamu lasīšanu un ceru, ka nav bijuši. enjoy
10 interesanti fakti par kosmosu un ap to.22
231
2
Ja Saturnu ieliktu ūdenī, tad tas peldētu.
Saturna blīvums ir tik zems, ka, ja to ieliktu milzu glāzē, kurā ir ūdens, tas tajā peldētu. Zināms, ka Saturna blīvums ir ~ 0.680g/cm3, bet ūdens blīvums- 0.998 g/cm3
Mēs pārvietojamies caur kosmosu ar ātrumu 530km/s.
Mūsu galaktika – Piena ceļš griežas ar ātrumu 225km/s. Papildus tam, galaktika pārvietojas caur kosmosu ar ātrumu 305km/s. Tas nozīmē, ka mēs pārvietojamies ar 225+305=530km/s. Tātad sanāk, ka minūtes laikā tu atrodies ~ 19 000 km prom no tās vietas kur tu biji. Taču ir zinātnieki, kuri nepiekrīt tieši tādam ātrumam- viedokļi atšķiras un ir versijas, ka mūsu galaktika pārvietojas ar ātrumu no 130 – 1000km/s.
Mēness attālinās no Zemes.
Katru gadu Mēness attālinās no Zemes apmēram 3.8 cm. Tas izraisa paisuma un bēguma ietekmi. Tātad, Zeme samazina savu rotāciju par apmēram 0.002 sekundēm dienā. Zinātnieki nezina kā Mēness radies, bet galvenokārt ir apstiprināta teorija, ka objekts Marsa lielumā ietrieksies Zemē, kas izraisīs mēness atraušanos no zemes.
Gaisma, kas šobrīd apgaismo Zemi ir 30 000 gadus veca.
Saules gaismas enerģija, ko mēs redzam, nākusi no saules kodola pirms 30 000 gadiem. Saules kodola temperatūra ir 13 600 000 °K(kelvinos) jeb ~ 13 599 730 °C.
Saule zaudē miljardiem kilogramu sekundē solāro vēju laikā.
Solārais vējš sastāv no lādētām daļiņām, kas ir izmestas no saules augšējās virsmas laikā, kad augstā saules vainaga temperatūra un augstu kinētisko enerģiju iegūst procesā, kas vēl nav izprasts līdz mūsdienām. Saules vainags - Saules atmosfēras ārējais, retinātākais slānis, kas stiepjas vairāku Saules diametru attālumā no tās. Tajā novērojamas protuberances. Saules vainaga ārējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā.
Lielie Greizie rati nav zvaigznājs, bet gan asterisms.
Daudzi cilvēki uzskata, ka Lielie Greizie rati ir zvaigznājs, taču, patiesībā, tas ir asterisms. Asterisms ir zvaigžņu modelis debesīs, kas nav neviens no 88 oficiālajiem zvaigznājiem. Asterisms var sastāvēt no zvaigznēm vienā vai vairākos zvaigznājos, gluži kā Lielie Greizie rati, tie sastāv tikai no septiņām spilgtākajām zvaigznēm Lielā lāča (Ursa Major) zvaigznājā.
Urāna oriģinālais nosaukums ir Georga zvaigzne.
Kad Sers Viliams Hersčels (William Herschel) atklāja Urānu 1781. gadā, viņam tika tas gods dot planētai vārdu. Viņš planētu nosauca par Georga zvaigzni (Georgium Sidus) viņa atbalstītāja karaļa Georga III vārdā.
Zemei ir vismaz 4 Mēneši.
Tas faktiski nav taisnība, bet tas ir ļoti tuvu taisnībai. 1986. gadā Dunkans Valdrons (Duncan Waldron) atklāja asteroīdu(5km diametrā), kam ir eliptiska orbīta ap sauli un laika gaidā gandrīz identiska kā Zemei. Šī iemesla dēļ asteroīds un Zeme, šķiet, seko viens otram. Periodiski asteroīds ir nosaukts par “Cruithne” . Tā neparastās attiecības ar Zemi dēļ, tas dažreiz tiek saukts par Zemes otro Mēnesi. Kopš tā atklāšanas, vismaz 3 citi līdzīgi asteroīdi ir atklāti.
Saules plankumu aktivitāte var būt galvenais iemesls Stradivari vijoļu fantastiskajai skaņai.
Antonio Stradivari tiek uzskatīts par vislabāko vijoļu gatavotāju. Viņš dzīvoja Itālijā 17. un 18. gs. Zinātnieki nav izdevies uzzināt, kas Stradivari vijoļu skaņu padara tik fantastisku, taču koksne tās izgatavošanā ir ļoti svarīgs faktors. No ~1500. gada līdz ~1800 gadam uz planētas bija mazais ledus laikmets, kad palielinājās vulkānu aktivitāte un samazinājās solārā (saules) aktivitāte, kā rezultātā koku veidi ko Stradivari izmantoja vijolēm bija īpaši cieti, jo tie lēnām auga. Cieta koksne ir īpaši laba, priekš vijoļu gatavošanas. Saules plankums- Tumšs, ieapaļš veidojums Saules fotosfērā, kura temperatūra ir ievērojami zemāka nekā fotosfērai (~ 4500°K)(~4230°C). Saules plankuma centrālo, tumšāko daļu sauc par ēnu, gaišāko apmali - par pusēnu. Nelielu Saules plankumu sauc par poru. Saules plankumu diametrs var būt ~ 1000 līdz 100000 km, to pastāvēšanas ilgums ir ~ 1 līdz 100 diennaktis. Saules plankumi bieži veido Saules plankumu grupas.
Ja 2 metāla gabali saduras kosmosā, tie momentāli sastrēgst un ir patstāvīgi kopā.
Divi metāla gabali, bez jebkādiem pārklājumiem(tīri) saduroties kosmosā, kur ir vakuums, tie izveidosies par 1 metāla gabalu. Uz Zemes tā nenotiek, jo atmosfēra “liek” kārtu oksidēto materiālu uz metāla virsmām. Tā var izklausīties par lielu problēmu kosmosa kuģos, bet visas lietas nāk no Zemes un tās lietas jau ir pārklātas ar kādu materiālu.
Tev patiks šie raksti
