Pēc iga laika iedomajos ielikt arī trešo daļu par šo cilvēku!
Jā neesi lasijis iepriekšejos manus rakstus par viņu te tie būs :) :
http://www.spoki.lv/vesture/Stalina-dzive-1dala/245542">http://www.spoki.lv/vesture/Stalina-dzive-1dala/245542
http://www.spoki.lv/vesture/Stalina-dzive-2dala/245790">http://www.spoki.lv/vesture/Stalina-dzive-2dala/245790
...1917. gada 12. martā Staļins (no 1912. gada viņš pieņēma šo iesauku) atgriezās no izsūtījuma. Viņš kopā ar Kamņevu un Muranovu rediģēja avīzi „Pravda”. Drīz avīzē parādījās viņa raksti („Par karu” , „Par krievu revolūcijas uzvaras nosacījumiem” u.c.), kas sava satura dēļ izraisīja Petrogradas strādnieku un viņu līderu sašutumu un pat prasību „Pravdas” redkolēģiju izslēgt no partijas.
Pēc īsto partijas līderu atgriešanās dzimtenē Staļinu nedaudz atbīdīja otrajā plānā, bet, neraugoties uz maldiem pagātnē („Kobe – ekspropriētājs”), viņu tomēr neaizmirsa un Aprīļa konferencē ievēlēja Centrālkomitejā. Daudz palīdzēja Ļeņins.
1918. gadā valstī uzliesmoja pilsoņu karš , un sākas vēl nepieredzēts bads. Ļeņins toreiz rakstīja: „.. mēs iesim bojā un sagandēsim revolūciju, ja tuvāko mēnešu laikā neuzvarēsim badu.”
1918. gada 28. maijā Staļinu norīkoja par pārtikas jautājumu risinātāju Krievijas dienvidos .6. jūnijā viņš un 400 bruņotie vīri ar specialu vilcienu ieradās Caricinā (vēlāk – Staļingrada, pēc tam - Volgograda). Šeit viņš satika savu paziņu Vorošilovu vēl no 1906. Gada, kad Stokholmā Staļins, Ļeņins un Vorošilovs dzīvoja vienā istabā.
Cericinā Staļins rīkojās atbilstoši savam raksturam: cietsirdīgi un ātri. Vēlāk Vorošilovs rakstīja, ka Staļins reorganizēja armijas daļas frontē un ar „neželīgu tērauda slotu” izraisīja frontes aizmuguri (iespējams, ka iesauka „Staļins” – no krievu „staļ” –„tērauds” – radās, redzot laupītāja Kobes darbību). Pret daudzām aizdomīgām personām Staļina attieksme bija īsa: „Nošaut!” Arī savai turpmākajai darbībai Ziemeļkaukāza Kara padomes priekšnieka amatā viņš saņēma neierobežotas pilnvaras. Tieši Caricinā Staļins kļuva par dalībnieku operācijās, kas bija vērstas ne tikai pret baltgvardiem, bet arī pret Trocki, toreizējo visas frontes virspavēlnieku.
.
