Lai arī dzīvnieku pasaule ir noslēpumaina, daudzi tās noslēpumi ir atklāti. Bet šajā rakstā minētajiem notikumiem neviens nespēj atrast izskaidrojumu.
Neizskaidrojamie dzīvnieki9
378
1
Skudras ir pārsteigušas jau gadsimtu garumā. Tās būvē dažādus šķēršļus, lai aizstāvētu savu koloniju, sadala pienākumus un precīzi tos veic. Kas skudrās ir pārsteidzošākais ir to kolektīvais intelekts. Skudru kolonija savā darbībā ir kā viens veselums, katra zina, kas un kā jādara, viss notiek tik smalki un precīzi kā pulksteņa mehānisms. Piemēram kā viņas var izlemt, kurā vietā veidot savu skudrupūzni? Ja satiekas pieci cilvēki, jau viņiem radīsies domstarpības un kompromiss ļoti iespējams, ka izpaliks, bet skudru vienā kolonijā ir miljoniem, bet viņas saprot, kur ir jāveido skudrupūznis, kad ir jāveido aizsargbarjera, kad ir jāpamet skudrupūznis un jāmeklē jauna vieta, jo draud briesmas. Piemēram, šajā attēlā ir redzams, kā skudras draudzīgi transportē lapas savas mājvietas celtniecībai. Ja vēlaties vēlreiz pārliecināties par skudru pārsteidzošo komandas sapratni, noskatieties video. Vienkārši amazing!!!
Viena no galvenajām lietām, kas atšķir cilvēka uzvedību no dzīvnieka uzvedības ir dzīvnieku nebeidzamā vēlme dzīvot un cīnīties par savu dzīvību. Ja vien nenākas aizstāvēt savus bērnus vai citu biedru, dzīvnieki visbiežāk dos priekšroku bēgt un slēpties, jo dzīvība viņiem ir svarīgākā lieta. Tieši tāpēc nav skaidrs, kāpēc dažreiz dzīvnieki labprātīgi dodas nāvē. Jau ir dzirdēts par tiltu, no kura suņi lec pretī nāvei, 2009. gadā triju dienu periodā Šveicē 28 govis nolēca no klints, Kalifornijā krastā paši izpeldēja un gāja bojā tūkstošiem kalmāru, Jatingā Indijā simtiem putnu lielā ātrumā triecās pret zemi, nositoties. Kāpēc?
Reklāma
Putnu pašnāvības gadījumā daudzi uzskatīja, ka par vainu bijušas straujas klimata izmaiņas, kuras dezorientēja putnus un tie sāka zaudēt virziena sajūtu. Citi kā iemeslu min faktu, ka daudzas dzīvnieku sugas seko sava vadoņa darbībām un ja tas iet bojā, tad visi pārējie viņam seko, bet, piemēram, gadījumos ar suņiem un govīm, viss notiek vairāku dienu un pat gadu garumā un tam nav sakara ar bara instinktu. Bet kas īsti, neviens nevar pateikt.
Kā zināms, gadījumos, kad govis nav aizņemtas ar lēkšanu no klints, viņas parasti tikai to vien dara kā ēd. Vai redzot viņas gremojot zāli, jūs saskatiet ko dīvainu? Visdrīzāk nē un tā tam arī vajadzēja palikt, ja ne kāds vācu fermeris, kurš savu govju ganāmpulku sāka pētīt „Google Earth” satelīta attēlos. Neizskaidrojami, bet lai arī cik tālu viena no otras viņas neatrastos, visas bija pagriezušās ziemeļu virzienā. Zinātnieki to izskaidro ar to ka govis spēj sajust magnētiskos polus un tas ir iemesls. Bet atkal rodas jautājums – kāda velna pēc viņām būtu jāpievērš šiem poliem uzmanība. Citi saka, ka to varot ietekmēt vēja un saules virziens, kas kaut kādā veidā varētu kairināt govis un viņas aizgriežas vienā virzienā, lai izvairītos no šī kairinājuma. Bet tad kāpēc tikai un vienīgi uz ziemeļiem. Katrā ziņā, vienīgā atbilde uz šo jautājumu ir „tāpēc”, jo kāpēc tieši ziemeļi, nevis kāda cita debess puse, nevienam nav saprotams. Un tagad visi, kuriem mājās ir gotiņas, papēta ir tā vai nav? :D
Daudziem ir gadījies pastaigāties pa lauku vai mežu un dzirdēt bišu dūkoņu, kuras no ziediem ievāc medu. Ļoti iespējams, ka šāda situācija vairs nav uz ilgu laiku, jo pēdējā laikā bišu pētnieki ir pamanījuši, ka bišu populāciju skaits pasaulē ļoti strauji samazinās un nevienam nav ne jausmas, kāpēc tā notiek. Sākumā varētu šķist – nu un kas, ka viņas izmirst? Lieta tāda, ka bites ir galvenās apputeksnētājas un bez tām šis process kļūs ievērojami lēnāks. Mistiskā bišu pazušana sākās 2006. gadā un ar katru gadu tā kļūst arvien ievērojamāka. Vieni to skaidro ar palielināto mobilo telefonu radīto radiāciju, kas apdullina bites, bet tā nevarētu būt iemesls bišu masu nāvei. Cits nedaudz smieklīgāks apsvērums ir tāds, ka bišu mazuļi bieži mirst, jo vairošanās notiek starp radniecīgi saistītām bitēm. Tas gan šķiet nedaudz dīvains apgalvojums, jo nav dzirdēts, ka bites vairotos tikai ar citu bišu ģimeņu pārstāvjiem. Katrā ziņā bišu izzušanas jautājums joprojām paliek atklāts, bet mēs pavisam drīz varētu palikt bez bišu medus.
Reklāma
Dabas pētnieki ir patiešām dīvaini cilvēki un viņiem bieži patīk darīt lietas, kuras normāls cilvēks neizdomātu. Tā nu sešdesmitajos gados pētnieku grupa nolēma visos pasaules okeānos izvietot zemūdens mikrofonus un ierakstīt dzirdamās skaņas. Protams, kā jau bija gaidāms, ieraksti sākotnēji neko aizraujošu neparādīja. Bet šī gadsimta sākumā viens no pētniekiem nolēma papētīt vaļu dziesmu šo 40 gadu laikā un tieši šis pētījums deva pārsteidzošu atklājumu. Mērījumi parādīja, ka ar katru gadu vaļu dziesma paliek arvien dobjāka. Pats interesantākais, ka šīs izmaiņas ir praktiski identiskas neatkarīgi no tā, kurā okeānā tas atrodas un cik tālu viens no otra. Izmaiņas ir niecīgas (tikai nepilns hercs), bet tās notiek identiski visiem pasaules vaļiem. Vai šādas balss izmaiņas ir sugas evolūcijas blakusprodukts vai kas vēl sarežģītāks un pārsteidzošāks, bet fakts kā tāds liek aizdomāties. Kā dzīvnieks var sazināties viens ar otru tūkstošiem kilometru attālumā un zināt, cik lielā mērā pārveidot savu balsi?
Tev patiks šie raksti
