Otrā Pasaules kara laikā, Hilleršlēbenes pilsētā Vācijā atradās viena no galvenajām Trešā Reiha izgudrotāju darba vietām. Nelielajā izpētes pilsētā, mežiem klātajos kalnos, strādāja 150 inženieri un fiziķi, pētot un analizējot visus iespējamos un neiespējamos ieročus, ko varētu izmantot Vācijas kara mašīna.
** Izlēmu šo rakstu pabāzt zem Nacistu Noslēpumiem, jo viņš šeit ļoti iederas.
Pirmā daļa par Die Glocke
Otrā daļa par Antigravitāti
Trešā daļa par Haunebu
Ceturtā par RFZ
Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada maijā, Hilleršlēbenes zinātnieki bija spiesti pamest daudzos nāvi nesošos projektus vēl nepabeigtus. Starp tiem bija raķešartilērijas lādiņu, kas lidotu daudz tālāk nekā parastie, projekti, 600mm mīnmetēju ar tonnu smagiem lādiņiem projekti, dažādas tanku modifikācijas, kuri varētu šaut raķetes jūdzēm tālu un nelielas raķetes ar 100 jūdžu diapazonu. Taču ģeniālo militāristu lielākais sapnis bija "Sonnengewehr" jeb "Saules ierocis" - orbītā riņķojošs ierocis, kas iznīcinātu jebkādu pretestību āriešu rasei.
Saules ieroča tehnoloģija tika balstīta uz Hermana Oberta - viena no raķešindustrijas un astronautikas tēviem - iecerēm. Viņš savas ieceres jau 1929. gadā aprakstīja grāmatā "Veidi, kā lidot kosmosā", kurā viņš minēja ar tūkstoš kilometru augstumā riņķojošu kosmosa staciju. Viņš sīki aprakstīja izmantojamās tehnoloģijas, stacijas apgādi un veidu kā to izmantot. Viņš bija iecerējis to izmantot zemes novērošanai, meteroloģijai, meklēšanas un glābšanas darbiem, kā arī militārajai izlūkošanai. Taču nacistu zinātniekus visvairāk interesēja viņa ideja par 100 metru platu ieliektu spoguli, kuru izmantotu lai koncentrētu Saules gaismu kādā noteiktā punktā uz Zemes. Oberta iecerei gan bija miermīlīga - izmantot milzīgo Saules enerģiju elektrības ražošanā, tomēr militāristiem interesēja kas cits.
Saules ierocis orbītā patiesībā bija uzlabots un palielināts Arhimēda izgudrotais ielietkais spogulis, ar kuru viņš gremdēja Romas floti pie Sirakūzām. Viņš jau 212. gadā p.m.ē. bija izmantojis Saules spēku, koncentrējot tās enerģiju spoguļos un pavēršot pret Romas kuģiem. Zinātnieki un vēsturnieki joprojām strīdas par šo vēstures mīklu. MythBusters gan konstatēja, ka ir iespējams aizdedzināt kuģi ar šādiem spoguļiem, taču tikai pēc vairākas minūtes ilgas, ļoti precīzas staru koncentrēšanas. Kaut arī senā leģenda ir apšaubāma, tās pamatprincips ir skaidrs un iespējams.
Izmantojot Oberta kosmosa stacijas ideju par sākumpunktu, optimistiskie Hilleršlēbenes fiziķi izskaitļoja, ka paraboliskajam spogulim jābūt vismaz 3 kvādrātkilometru lielumā, lai tas spētu radīt vēlamos postījumus, un tas jānovietu 82 km augstumā. Pēc ilgiem metālu pētījumiem, zinātnieki nolēma, ka jāizmanto metāliskais nātrijs. Lai nogādātu milzīgos spoguļu gabalus orbītā, zinātnieki plānoja izmantot uzlabotas progresīvās, bet neuzticamās V-2 raķetes, ar kurām jau tika terorizēt Londona. Šīs raķetes A11 veidošanu vadījā nākamais NASA kosmosa kuģu tēvs Verners fon Brauns.
Orbitālās stacijas dzīvojamajā zonā nacistu astronauti pārvietotos svina kurpēs, lai atvieglotu darbu bezsvara stāvoklī un skābekli piegādātu no siltumnīcas, kas pilna ar ķirbju augiem. Sazināšanās ar staciju notiktu pa radio vai bezvada telegrāfu un stacija nepārtraukti ziņotu par Reiha ienaidnieku darbībām. Kad tiktu saņemta pavēle par uzbrukumu, apkalpe ar raķešdzinējiem regulētu spoguļus precīzi aprēķinātājā pozīcijā. Nonākot pozīcijā, spoguļi koncentrētu milzīgo karstumu un Saules radiāciju vienā punktā. Karstums būtu tik liels, ka aizdedzinātu laukus, nenodedzinot pilsētas izkausētu cilvēkus kā vaska lelles. Jebkura nācija bez saviem kosmosa ieročiem būtu bezspēcīga. Kad darbs tiktu pabeigts, spoguli pagrieztu drošā virzienā, prom no Zemes.
Projekts tika apturēts 45. gada pavasarī, kad Sabiedroto uzvara jau bija pilnīgi skaidra. Amerikāņu izlūkdienesti nekavējoties uzsāka operācijas Overcast un Paraclip, lai iegūtu vācu zinātniekus un izgudrojumus, maksimāli savākt visu pirms Padomju Savienības. Pēc zinātnieku nopratināšanām tika atklāti dažādi projekti - V-2 dažādās modifikācijas un izmantošanas veidi, no zemūdenēm palaižamas raķetes, infrasaranie tēmekli snaiperiem, lāzervadāmās bumbas, pretgaisa aizsardzības raķetes, kas automātiski izsekotu mērķi utt. Amerikāņi bija pārsteigti par inženieru idejām, bet tajā pašā laikā izjuta lielu riebumu pret to.
Amerikāņu zinātnieki gan bija daudz skeptiskāki par Saules ieroča iespējām. Astronomiskās naudas summas, nepieciešamais laiks un resursi, lai nogādātu kosmosā tūkstošiem tonnu dažādu rīku, nemaz nerunājot par milzīgo vajadzību pēc metāliskā nātrija. Turklāt, pastāvēja šaubas vai Saules ieročus tiešām varēs izmantot elektrības ražošanai un vai nonākot nepareizajās rokās, tie neizraisītu šausminošas sekas. Tomēr vācu zinātnieki bija pārliecināti, ka netraucēta pētniecība atnestu Fāterlandei pilnīgu uzvaru pār pasauli 50 gadu laikā.
Saules ieroču izmantošana mūsdienās joprojām nav notikusi, taču ir sastopami mazāka mēroga projekti, piem., metālapstrādē, ēst gatavošanā, elektroenerģijas ražošanā, ūdeņraža ražošanā. Lielākā Saules spoguļu būve atrodas Francijas Pireneju kalnos, kur astoņštāvīgas mājas augstumā, 10'000 mazu spogulīšu, koncentrējot starus, rada temepratūru līdz 3000 grādiem.
Neskatoties uz nacistu idejas iespējamo lielo postu, mēs atkal varam būt viņiem pateicīgi, par pirmajiem reālajiem darbiem meteroloģijā, raķešu palaišanas sistēmu jomā, kosmosa apguvē un, protams, Hermaņa Oberta vīziju par milzīgu spoguli, kurš ražototu elektrību uz Zemes.
Daudzi vācu raķešu zinātnieki, ieskaitot Obertu un Verneru fon Braunu izvēlējās zinātni, nevis patriotismu, tāpēc devās uz ASV, lai turpinātu savus raķešu pētījumus. Papildus darbam pie ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas, daudzi no viniem piedalījās arī NASA kosmosa programā. Fon Brauna A11 projekts kļuva par pamatu Saturn V dzinējam, kurš nogādāja Apollo astronautus zz Mēness.
Izskatās episki. Kad no rīta ar svaigu galvu pamodīšos, būs ko palasiit
joprojām tik japiebilst "ko gan mēs darītu bez tēvocīša HItlera???"
progresā dažādās jomās LIELS paldies ir jasaka tieši fāterlandes meistariem un Hitlera ambīcijām
Izklausās, ka vācieši no '18- '39 gadam to vien darījuši, kā plānojuši futūristiskus ieročus, lai atriebtos par sakāvi 1. Pasaules karā. Ļoti ambiciozi. Protams, + par rakstu.
gan jau ka šis strādātu, bet mūsdienās maza jēga, ja ar vienu raķeti to var sabombardēt.
nacistiem bija visprogresīvākās tehnoloģijas un idejas, bet pietrūka resursa realizēšanai. labi vien ka tās savāca amerikāņi ne urlas, lai gan urlas tāpat daudz no tām nejēgtu 
pirmo atombumbu izveidei ASV tērēja 10% no visa sava iekšezemes kopprodukta.
Vācijai tik tiešām bija daudz progresīvu ideju. BET. Kāds zin .ka Hitlers tika izvirzīts miera (vai kā tur to sauc)prēmijai,pirms viņš uzsāka borģeli ar kariņu? (ja ādolfs nebūtu uzsācis karu,...Kas to lai zin,kur mēs tagad atrastos?)
Nejau Hitlers radija progresu. Karš rada procesus un izgudrojumus. Vienkāršāk sakot. Katrs uz sevi paskatities, individuāli, kad pakaļ svilst - skolā, kojās,LU, darbā, sporta laukumā u.t.t. mēs sākam domāt.
Kad aliņu sadzēries un vēderu pilnu velc tikai uz gultu :) tad progresēt nevar.
Izniekot daudz resursu ambicioziem un neiespējamiem projektiem, tā vietā, lai vienkāršu pieņemtu Einšteina Atombumbu un piespiest sabiedrotos beigt karu un iedzīt krievus dziļi Urālu kalnos.
4. Ir rakstīts "un tas jānovietu 8,2 km augstumā" Tur ir domāts 82km augstumā ? Ar manām primitīvajām zināšanām par kosmosu, es zinu, ka kosmoss sākās pie 40 vai 60km augstumā, ja ne vairāk. Bet tā raksts visnotaļ interesants. Pagaidām Die Glocke un Haunebu ir mana topa augšgalā.
Reti lieku plusus samērā, jo te reti kas tiešām sakarīgs ir, bet nu šis raksts tiešām ir izdevies godam!
Bīstami... Bet tas būtu nenormāli grūti izdarāms, jo cmon... Tāds gabals un vajadzētu ūber precizitāti lai vispār viņš strādātu. Es šaubos, ka tad tas bija iespējams. +
