Apakšzemes dzelzceļa būvniecība ir dārgs prieks, taču metro ir visefektīvākais transporta līdzeklis pasaules lielpilsētās. Mūsdienās metrosistēmas ir apmēram 140 pilsētās un tiek ierīkotas vēl 25 pilsētās.
Jau 150 gadu zem zemes
1863: Londonā sāk kursēt apakšzemes vilcieni. Tos velk tvaika lokomotīves.
1897: Bostonā uzbūvē vissenāko ASV metro, kas joprojām darbojas.
1900: Atklāj parīzes metro.
1908: Ērlkortas stacijā Londonā ierīko pasaulē pirmo eskalatoru. Nākamajā dienātas sabojājas.
1913: Buenosairesā Argentīnā tiek atklāts pirmais metro dienvidu puslodē.
1918: 97 cilvēki iet bojā un apmēram 200 tiek ievainoti, metrovilcienam noskrienot no sliedēm Ņujorkā. Tā ir nopietnākā metroavārija.
1920: Ievieš automātiskās durvis
1929: Tiek publiskoti plāni par 2. Avēnijas metro Ņujorkā. Par spīti neskaitāmiem aizsākumiem, tas joprojām nav uzbūvēts, tāpēc ir visilgāk aizkavētais metroprojekts pasaulē.
1941 - 1942: Maskavas metro bombardēšanas laikā piedzimst 150 bērnu.
1954: Toronto apakšzemes dzelzceļš izmēģina alumīnija vagonus. Vēlāk šis materiāls kļūst par standartu.
1983: VAL līnija Lillē Francijā ir pirmā, kur ievieš pilnīgu automātiku.
1987: Singapūras metro ierīko dubultas durvis, kas norobežo personu no sliedēm.
1995: Kulta piekritējs ieplūdina indīgu gāzi Tokijas metro. Mirst 12 cilvēku.
2011: Līniju kopgarums pārsniegs 10 000 km jeb attālumu no Ziemeļpola līdz ekvatoram.
”The Tube”
Londonas apakšzemes dzelzceļš ir vecākais pasaulē. Pilsēta nevarētu funkcionēt bez ”The Tube” – tā sauc šo metro. Sistēma gan ir slavena arī ar biežiem darbības traucējumiem.
420 kilometru ir Londonas metro kopējais garums .
45% tīkla atrodas tuneļos.
33km/h ir vilcienu vidējais ātrums.
4070 vagonu pārvadā pasažierus.
6.26 km ir vislielākais attālums starp divām Londonas metrostacijām
0.26 km ir visīsākais attālums.
412 – tik daudz eskalatoru darbojas.
1 073 000 000 pasažieru gadā izmanto Londonas metro
13 400 darbinieku apkalpo pasažierus.
78.9 grami CO2 ir ikgadējais izmešu daudzums uz pasažierkilometru.
16 h 44 min. 10 sek. Ir ”The Tube Challenge” sacensību rekords. Tajās jāapmeklē visas metrostacijas.
6000 novērošanas kameru stacijās u uz peroniem seko līdzi braucēju gaitām.
77 gadus izmanto metro grafikas karte, ko izstrādājis Harijs Beks. Šāda standarta kartes ir visos pasaules metro.
TOP 10 blīvākie metro pasaulē
Braucienu skaits gadā, miljardos
1. Tokija 3.0
2 Maskava 2.4
3. Seula 2.0
4. Šanhaja 1.7
5. Ņujorka 1.6
6. Parīze 1.6
7. Honkonga 1.6
8. Pekina 1.5
9. Mehiko 1.4
10. Sanktpēterburga 1.3
Lielākie metro tīkli pasaulē (pēc staciju skaita)
1. Ņujorka 468
2. Parīze 368
3. Londona 270
4. Tokija 217
5. Maskava 140
Dažādi faktiņi
12 metru diametrā – šādus tuneļus pašlaik urbj zem Barselonas. Vilcienam būs divi stāvi, un tādu nav nekur citur.
25 000 autobusu drīzumā kļūs lieki, Saūda Arābijas pilsētā Mekā ierīkojot pirmo metrolīniju.
61 pašnāvības mēģinājums ir reģistrēts Parīzes metro viena gada laikā.
3111 bezpajumtnieku aukstā 2010. gada janvāra naktī tika atrasti Ņujorkas metro un tā apkaimē.
491 958 pasažieri diennaktī izmanto Tokijas Ikebukuro staciju, kas ir visnoslogotākā pasaulē.
500 metru ir maksimālais attālums līdz metrostacijai no jebkuras vietas Parīzes centrā.
155 000 000 pasažieru diennaktī brauc ar metro. Tas ir 34 reizes vairāk nekā ar lidmašīnu.
3.5 min. Ir jāpavada uz eskalatora Vītonas stacijā Vašingtonā. Eskalatora garums ir 155 metri, un pārvaramā augstuma aršķirība starp pazemi un virszemi ir 70 metru.
12 – 21 sekundi parasti ir atvērtas vagona durvis – to rāda daudzi pētījumi.
