Sveikiņi! Vai esat dzirdējuši vārdu Kurtenhofa? Ja nē, tad iespējams šī vieta ir daudz vairāk saistīta ar Jums, kā Jūs domājat. Tā ir vieta, kuru mums visiem vajadzētu atcerēties.
http://www.spoki.lv/vesture/Rigas-geto/547741
http://www.spoki.lv/vesture/Rumbulas-mezs/549229
Kurtenhofa ir ieskauta priežu mežā. Netālu viņai atrodas maza pilsēta. Viņa bija viena no vislielākajām koncentrācijas nometnēm šajā apvidū. Nometnē pārsvarā bija ebreji un civiliedzīvotāji no Nacistiskās Vācijas ieņemtajām teriotorijām. Pārsimts metru no nometnes atradās dzelzceļš. Tieši šī iemesla dēļ viņa kalpoja kā pirmā ''pārsēšanās nometne'' un vēlāk, pēc personiskas Himlera pavēles, par masu nāvessodu izpildes vietu.
Kurtenhofas koncentrācijas nometne ir pabeigta 1941. gada oktobrī un viņa darbojās tieši trīs gadus, līdz tās atbrīvošanai 1944. gada oktobrī. Oficiāli Kurtenhofa tika uzskatīta par policijas cietumu un darba audzināšanas nometni “Polezeigegfängnis und Arbeitserziehungslager”. ( Ja pareizi atceros no stāstiem, tad darba audzināšanas nometnes arī sauca par lēģeriem.) No šejienes deportēja 15,000 ēbrejus un politiski ieslodzītos. Aptuveni 12,000 cilvēki izgāja cauri šai nometnei tās pastāvēšanas laikā. 2,000 līdz 3,000 cilvēki mira.
Bet tik un tā nav zināms, cik cilvēki šeit tika nogalināti. Padomju vara apgalvoja, ka šeit ir tikuši nogalināti 100,000 tūkstoši cilvēku, vietējie vēsturnieki- uz pusi mazāk, bet nesen veikti pētijumi- zem 3,000. Īstais skaitlis visticamāk mums nekad nebūs zināms, jo atceramies, ka vācieši pēdējos kara gadu laikos, kad saprata karu sāk zaudēt, meiģināja noslēpt visas savas darbības. Viņi nojauca neskaitāmas nometnes un meiģināja atbrīvoties no līķiem. Vienīga lieta, par ko mēs varam būt pārliecināti ir tas, ka šī bija briesmīga un tumša vieta.
Nometne ieguva savu nosaukumu no jau pieminētas mazās pilsētas, kura atradās netālu no nometnes. Domājot par šīs nometnes attīstību, tā vairākas reizes ir mainijusi savu ieslodzīto struktūru. 1943. gadā Heinrihs Himlers īslaicīgi apsvēra iespēju pārvērst to par oficiālu nometni “Konzentrationslager”, kura būtu formāli pakļauta Nacionālās Drošības Galvenajam Ofisam “Reichssicherheitshauptamt, saīsinājumā - RSHA”. Viņa plāns nepiepildijās.
Pēc kara Padomju vara atstāja nometni kā piemiņas vietu, izbūvējot milzīgas akmens statujas. Statuju vārdi ir: ''Neuzvarams'', ''Māte'', ''Solidiritāte'' un ''Uzvarēta''. (pirmie trīs nu gan ļoti piestāv Padomju ideoloģijai.) Viņi visi stāv grupās, ar kvadrātveida sejām un izstieptām rokām, atbalstot viens otru. Viņi stāv uz ceļiem vai arī bezspēkā guļ uz zemes.
Esmu līdz šim brīdim slēpis no Jums vietu, kur šī nometne atrodas. Protams daļa cilvēku jau būs dzirdējuši Kurtenhofas vārdu. Tātad, tā ir mūsu Salaspils koncentrācijas nometne. Varbūtās arī esat dzirdējuši par Nāves salu? Jā, tā arī atrodas netālu no tās vietas.
Nu, kad atklātības plīvurs ir noņemts, varu ko vairāk pastāstīt.
Šeit atrodas no akmens cirsts bluķis, uz kura ir teikts : '' Šeit cilvēks ir sodīts par to, ka nav izdarijis noziegumu... Šeit cilvēks ir sodīts par to, ka bija cilvēks un mīlēja dzimteni...'' Ja Jūs tiksiet uz šo vietu, Jūs arī varēsiet šos divus teikumus izlasīt krievu valodā. Es ceu ka nebūs komentāri, kuri teiktu kādēļ gan krievu valodā šis teksts ir arī? Tas ir dēļ tā, ka šo vietu taisija Padomju laikā un tad krievu valoda bija gandrīz vai oficiālā valoda. Ceru arī ka saprotat, ka šādus vēstures piemnekļus nebūtu vēlams mainīt un tos vajadzētu atstāt tadus, kā tie ir. Nevajag krievisko tekstu kādā veidā iznīcināt. Vienīgais, kas tur var notikt ir šīs vietas atjaunošana.
Iejot šeit, Jūs atradīsiet Milzīgus vārtus ar uzrakstu : ''Aiz šiem vārtiem vaid zeme.''
Vēlējos ko pastāstīt par savu vectētiņu, kura stāsts lika man šo rakstu veidot. Viņš izbēga no Nāves salas. Viņam bija kādi septiņi gadi un viņu veda vilciena vagonā uz šo vietu. Kaut kādā veidā viņš juta ka būs slikti, tādēl izleca no vilciena. Divi vācu karavīri skrēja viņam klāt un šāva. Viens šāviens nonāca līdz viņa kaklam... Abi vācieši piegāja pie viņa un teica ko līdzīgu kā : ''Der knabe kaputt''. Vācu valodu es nezinu, bet latviski tam vajadzētu skanēt līdzīgi kā ''Zēnam ir beigas''. Tikai dēļ tā, ka tie divi zaldāti nepārbaudija, vai viņš patiesi ir miris, es un mana ģimene esam šajā pasaulē. Vairāki cilvēki tika sūtīti uz Nāves salu, jo vācieši cieta lielus zaudējumus un viņiem vienkārši vajadzēja asinis ar ko varētu palīdzēt izārstēt savus karavīrus.
Lūdzu, meiģiniet veidot vairāk rakstus par vēsturi un ja Tev vel nav neviena raksta, tad uztaisi tādu, par ko varēsi lepoties.
