Tā kā skola iet pilnā sparā, bet pats esmu apslimis un sēžu mājās, izdomāju nesēdēt rokas klēpī salicis. Uzliku tās uz klaviatūras, un radās šis.
Fakti par matemātiku12
Vārds ģeometrija cēlies no grieķu valodas. Burtiski tulkojot tas nozīmē ‘’ mērīt zemi’’ (γεωμετρία; geo - zeme, metria –mērīt’’
Vārds algebra cēlies no arābu valodas vārda ‘’al-džebr’’ , kas nozīmē papildināšana, vienkāršošana.
Algebras pirmsākumi meklējami ēģiptiešu un babiloniešu matemātikā, bet par atsevišķu matemātikas nozari tā izveidojās 9. gadsimta Vidusāzijas matemātiķu darbos.
Par vienu no ģeometrijas pamatlicēju tiek uzskatīts grieķu zinātnieks Eiklīds (Εὐκλείδης, Eukleidēs, Aleksandrijas Eiklīds). Viens no viņa populārākajiem darbiem tapis 3. gs. P. M. Ē. Ar nosaukumu ‘’Elementi’’. Eiklīds rakstījis darbus arī optikā, astronomijā un mūzikā. Attēla redzami pārpalikumi no ''Elementiem''.
Ļoti nozīmīgu ieguldījumu vienādojumu risināšanā devis franču matemātiķis Fransuā Vjets (1540.-1603.), viņš pirmais mainīgā lieluma apzīmēšanā sāka lietot burtus.
Līdz 19. gadsimtam visi zinātnieki uzskatīja, ka ir tikai viena matemātika-Eikleida. Tomēr 19. gs. Sākumā krievu zinātnieks Nikolajs Lobačevskis (1792-1856) uzstājās ar referātu, kurā iepazīstināja ar aksiosmu. Līdz pat šodienai neviens to neapstrīd. Mūsdienās šo ģeometrijas sistēmu sauc par Neeiklīda ģeometriju jeb Lobčevska ģeometriju. Neskatoties uz to ‘’par savu’’ šo ģeometriju dēvē arī vācu matemātiķis Karls Fridrihs Gauss un ungāru matemātiķis Janošs Boja.
Senajos laikos, pirms metriskās sistēmas, cilvēki mērīja kā mācēja. Visbiežāk izmantojot savu ķermeni. Senajā Ēģiptē izmantoja olektu jeb attālumu no elkoņa līdz vidējā pirksta galam. Pēdu kā mērvienību izmantoja Romā un Grieķijā. Arī ASV un Anglijā lietotā jūdze(1,6093 km) radusies Romā, un tajā ietilps 1000 dubultsoļi jeb 2000 soļi.