Dzelzs bruņinieka krusts (vācu val. - Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes vai vienkārši Ritterkreuz) bija 1939.gadā izstrādāta versija 1813.gadā radītājam Dzelzs krustam (Eisernes Kreuz). Dzelzs bruņinieka krusts (turpmāk vienkārši Bruņinieka krusts) principā bija augstākais apbalvojums vācu armijā 2.pasaules kara laikā. Tas simbolizēja ārkārtīgu drosmi kaujas laukā un veiksmīgu militārā līdera sniegumu. Augstāki par Bruņinieka krustu bija tikai divi apbalvojumi, kas vairāk attiecās uz armijas virspavēlniecību. Pirmais no tiem ir Dižais dzelzs krusts, kuru 2.pasaules kara laikā saņēma tikai viens cilvēks, Hermans Gērings, Luftwaffe’s priekšnieks. Pats augstākais iespējamais apbalvojums bija Dižais dzelzs krusts ar zvaigzni, kādu saņēmuši ir tikai divi cilvēki: 1813.gadā feldmaršals Gebhards fon Bluhers un 1918.gadā feldmaršals Pauls fon Hindenburgs.
Bruņinieka krustu karavīri nēsāja ap kaklu. To varēja saņemt visu pakāpju karavīri, kā arī Trešā Reiha sabiedrotie. Kara gaitā daži no apbalvotajiem kareivjiem turpināja savu teicamo sniegumu un saņēma augstāku klašu Bruņinieka krustus.
Savā rakstā koncentrējos tikai uz Bruņinieka krustu un tā paveidiem. Parastos dzelzs krustus, kas ir zemākas klases, un Dižos dzelzs krustus es varbūt ievietošu kādā no nākamajiem rakstiem. Kā arī es īpaši neiedziļinājos katra paveida rašanās vēsturē un aprakstā.
Kopā 2.pasaules kara laikā tika pasniegts šāds Bruņinieka krustu skaits:
4785 - sauszemes spēkiem (Heer)
1785 - gaisa spēkiem (Luftwaffe)
316-318 - flotei (Kriegsmarine)
457 - Waffen SS.
