Tātad, šī ir pirmā daļa manam rakstam par slavenībām, kuras varam saukt par leģendām. Šajā rakstā nedaudz par franču dziedātāju Edīti Piafu, viņas dzīvi un ceļu uz panākumiem.
Slavenības - leģendas4
50
0
Edītes Džovannas Gasjonas dzīve ir mītiem apvīta jau kopš dzimšanas brīža 1915. gada 19. decembrī. Bija kara laiks, tāpēc drīz pēc meitiņas piedzimšanas viņas tēvam Luijam, bijušajam ielu vingrotājam, bija jāatgriežas frontē. Lai izdzīvotu, Edītes māte Anete dziedāja uz ielām, pa to laiku atstādama bērnu pie savas mātes. Tomēr dzīve pie vecmāmiņas bijusi šausmīga vecās dāmas alkoholisma dēļ. Dzīvojot pie mātes mātes, meitenei bija tik ļoti iekaisušas acis, ka viņa no triju līdz astoņu gadu vecumam bija kļuvusi neredzīga, bet, par laimi, kaite tika izārstēta. Tiklīdz tēvs atgriezās no kara un ieraudzīja izkāmējušo un slimo meitu, viņš mazo aizveda pie savas mātes, kas arī dzīvoja bērnam nelabvēlīgā vidē. Luija mātei piederēja prieka māja, tāpēc Edīte uzauga ielasmeitu sabiedrībā, kas, lai cik neticami arī neizklausītos, par viņu rūpējās no visas sirds. Pēc kara tēvs kopā ar Edīti pārvācās uz Parīzi, kur viņš atkal rādīja trikus uz ielas, bet meitai mācīja dziedāt. Tā nu abi pavadīja savas dienas, izklaidējot garāmejošus cilvēkus un pelnot naudu izdzīvošanai.
Piecpadsmit gadu vecumā Edītes un tēva ceļi šķīrās, jo viņa vēlējās kļūt patstāvīgāka. Meitene noīrēja sev istabiņu un nolēma uz ielas dziedāt atsevišķi, tāpat kā reiz to bija darījusi viņas māte. Šajā laikā, protams, meitene sāka arī interesēties par puišiem un drīz vien satika savu primo lielo mīlestību Luiju Duponu. 17 gadu vecumā Edīte palika stāvoklī un dzemdēja meitiņu vārdā Marsela. Lai gan Luijs draudzeni bija iekārtojis darbā, iņa atsāka muzicēt uz ielām. Vīram tas nepatika, un pāris izšķīrās, savukārt bērniņš palika pie tēva, bet divu gadu vecumā gadu vecumā saslima ar meningītu un šo pasauli atstāja. Edīte to ļoti pārdzīvoja un centās bēdas noslīcināt uzdzīvē un alkoholā.
Reklāma
Dziedošo Edīti Parīzē jau pazina visi. Viņa nekad nebija skolojusies dziedāšanā, taču viņas balss bija tik spēcīga un aizkustinoša, ka neviens nespēja paiet garām vienaldzīgs. Tāpat arī Luijs Leplē, kabarē kluba Le Gerny īpašnieks, kas meitenei piedāvāja ierasties viņa klubā uz noklausīšanos. Luijs padarīja jauno meteni par īstu zvaigzni, izvēloties viņai piemērotu repertuāru, zīmīgo skatuves tērpu – melno kleitu un pat pseidonīmu Piaf, kas franču valodā nozīmē „zvirbulēns” un kas Edītei ar augumu 142 cm bija visnotaļ atbilstošs. Uztraukums darīja savu, un pirmās uzstāšanās sākums nebija visai spīdošs, taču pēc pāris dziesmām publika apklusa, lai klausītos Edītes Piafas apbrīnojamajā balsī. Drīz vien viņas dzīve apgriezās kājām gaisā – Edīte labi pelnīja un guva publikas atzinību, likumsakarīgi – viņai netrūka arī bagātu pielūdzēju.
Tikai gadu pēc spožās debijas tika nogalināts Leplē, un Edīte kļuva par galveno aizdomās turamo. Nu viņa uzmanības centrā bija slepkavības, nevis sava talanta dēļ. No Edītes sabiedrība vairījās, un viņas dzīve tikpat strauji, kā bija uzlabojusies, sāka grimt. Viņa atkal aizmirsās uzdzīvē un mīļāko apskāvienos... Par laimi, dziedātāja satika Reimondu Aso, kas Edītei palīdzēja atgriesties uz skatuves, sarakstot viņai jaunas dziesmas. Viņš sarunāja Piafai uzstāšanos slavenajā Parīzes kabarē ABC, kam sekoja lieliskas recenzijas, kurās tika apbrīnots Edītes talants. Viņa kļuva populāra ne tikai Francijā, bet visā pasaulē. Lai gan Edīte Piafa nebūt neiemiesoja sevī tipiskas dīvas īpašības, izdzirdod viņas balsi, kas bieži vien tika raksturota kā dievīšķa, nevienam nebija šaubu, ka viņa ir īsta zvaigzne. Dzīve atkal uzņēma apgriezienus, un cilvēki slavināja spožo zvaigzni, tādējādi palīdzot viņai nokļūt Amerikā.
Ņujorkā Edīte satika savas dzīves lielo mīlestību, bokseri Marselu Serdānu. Šķita, ka viņi ir kā radīti viens otram, viņi bija tik laimīg kā nekad. Tomēr liktenis bija lēmis pāri izšķirt – 1949. gadā Marsels no Amerikas uz Parīzi devās satikt savu mīļoto, taču notika šausmīga traģēdija. Viņa lidmašīna avarēja, un Serdāns gāja bojā. Tas Edītei bija milzīgs trieciens, no kura viņa vairs nespēja atgūties. Viņa atkal meklēja glābiņu uzdzīvē un absolūti nerūpējās par savu veselību – dziedātāja vairākas reizes cieta auto katastrofās un pat mēģināja izdarīt pašnāvību. Viena no avārijām bija ļoti smaga, pēc tās viņai tika izrakstīts morfijs sāpju mazināšanai, un tas drīz vien izraisīja atkarību. Edīte strauji novājēja, viņai sāka izkrist mati... Tomēr, par spīti visiem pārdzīvojumiem, viņas balss bija tikpat skaista kā allaž, un vēl gadu pirms savas nāves viņa devās turnejā pa Franciju kopā ar savu jauno vīru Teo Sarapo. Alkohola un narkotiku lietošana izraisīja aknu vēzi, kas izdzēsa viņas dzīvību 1963. gada 10. oktobrī, tomēr miršanas apliecībā ierakstīts 11. oktobris, jo tikai tad skumjais notikums tika paziņots sabiedrībai un Piafa tika nogādāta Parīzē. Lai gan baznīca atteicās netikumīgajai nelaiķei nolasīt piemiņas misi, uz viņas bērēm ieradās tūkstošiem cilvēku, lai pieminētu viņas nenoliedzamo talantu.