Tākā viss mūsu valstī iet uz leju un cilvēki mekle racionalākās idejas kā gāzt valdību un būvēt valsti no jauna ar kādu specīgu cilvēku priekšgalā, tad arvien aktuālāks temats paliek- revolūcijas un apvērsumi.
Soreiz es iesākšu savu rakstu ciklu ar pasaules pazīstamāko revolucionāru- De Če Gevaru.
Ja būs atsaucība domāju savu rakstu tēmu turpināt ar citām pasuales vēturē pazīstamām personām, kuras izmainija pastāvošo iekāŗtu valstī.
Dzimis 1928. gada 14. jūnijā Rosario, Argentīnā, pārtikušā īru izcelsmes vidusšķiras ģimenē (kopā 5 bērni). Kopš bērnības cieta no astmas lēkmēm, tomēr nodarbojās ar sportu - peldēja, spēlēja futbolu, golfu un brauca ar velosipēdu, 12 gadu vecuma apguvis šahu, sāka piedalīties šaha turnīros. Aizrautīgi lasījis grāmatas - viņam patika dzeja, un tā kā mājās bija milzīga bibliotēka viņš lasīja Žilu Vernu, Viljamu Folkneru, Franci Kafku, Žanu Polu Sartru. Studēja medicīnu Buenosairesas universitātē (spēlēja regbiju augstskolas komandā). Zvērināts atturībnieks. Studiju trešajā gadā kopā ar kursa biedru Alberto Granadosu ar motocikliem devās uz Peru (šis ceļojums attēlots filmā "Motociklista dienasgrāmatas"), un viņu šokēja lielais posts, nabadzība un sociālā beztiesība, kādā dzīvo miljoniem cilvēku. Sociālā netaisnīguma ietekmēts, aizrāvās ar marksisma idejām un nonāca pie secinājuma, ka vienīgais šī Latīņamerikas problēmu risinājums ir bruņota revolūcija. Atgriezies, Gevara absolvēja augstskolu un kļuva par ārstu-kardiologu. 1953. gadā viņš atkal apceļoja Bolīviju, Peru, Kostariku, Hondurasu un citas valstis. Redzētā rezultātā viņš palika Gvatemalā.
1954. gadā Gvatemalā ar ASV specdienestu palīdzību armija īstenoja valsts apvērsumu un valstī militāru diktatūru. Če Gevara iesaistījās bruņotā grupā ar ideju pretoties režīmam, tomēr gāztais valsts prezidents jau bija devies uz Meksiku un aicināja līdzi visus savus atbalstītājus. 1954. gada septembrī Gevara ieradās Meksikā, kur satika kubiešu disidentus brāļus Kastro, kuri viņu aicināja doties uz Kubu, lai gāztu diktatora Batistas režīmu. 1956. gada decembrī Kubas piekrastē izkāpa 82 kaujinieki ar brāļiem Kastro un Če Gevaru priekšgalā, kuri aizsāka sacelšanos, kas 1959. gada 1. janvārī vainagojās ar diktatūras krišanu.
Pēc Kubas revolūcijas Če Gevara tika iecelts vairākos nozīmīgos amatos, bet pēc vilšanos komunistiskajā ideoloģija viņš devās uz Kongo, lai apmācītu vietējos partizānus cīņā pret diktatoru Mobutu. Pēc revolūcijas Če Gevara vēlējās atgriezties Kubā, bet viņam nācās samierināties ar aizligumu un pēc Kastro lūguma viņš devā uz Bolīviju, lai tos apmācītu cīņā pret diktatoru Renē Barjentosa Ostonju.
1966. gada rudenī Če uzrakstīja aicinājumu Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas tautu solidaritātes organizācijas kongresam, kam bija jānotiek Havannā 1967. gada aprīlī. Šajā aicinājumā, kurā viņš aicināja radīt “divas, trīs, daudzas Vjetnamas” un uzsākt totālu karu pret imperiālismu un “cilvēces lielāko ienaidnieku – Amerikas Savienotajām Valstīm” Ierodoties Bolīvijā, Če atklāja, ka Bolīvijas komunistiskā partija liedz viņam savu atbalstu "pēc pavēles no Maskavas". 1967. gada 7. oktobrī ziņotājs Bolīvijas armijai nodeva Gevaras grupas atrašanās vietu, un tie CIP militāro konsultantu vadībā ielenca revolucionārus un 8. oktobrī saņēma gūstā.
9. oktobrī Če Gevara 39 gadu vecumā tika bez tiesas nogalināts un anonīmi apbedīts masu kapā (kopā ar valdības spēku un CIP aģentu apšautajiem apkaimes zemniekiem un notvertajiem partizāniem), pirms tam nogriežot līķim rokas, lai ar pirkstu nospiedumiem varētu pierādīt, ka tas patiešām ir Če Gevara (15. oktobrī pirkstu nospiedumu pārbaudē Argentīnā apstiprinājās, ka mirušais tiešām ir Gevara). Jau gaidot nošaušanu, viņš teicis šāvējam, kas kavējās: "es zinu, tu esi nācis mani nogalināt, šauj, tu grasies tikai nogalināt cilvēku".
Reklāma
Če Gevaras mirstīgās atliekas 1997. gada 17. oktobrī pārapbedītas Kubā, īpaši viņam un sešiem viņa līdzgaitniekiem veidotā Santa Klāras mauzolejā, pār kuru paceļas sešus metrus augsta Če Gevaras statuja. 40 gadu pēc nāves Če Gevara joprojām ir Kubas valdošā režīma cildināts varonis; pionieri katru dienu sāk ar saukli: “Komunisma pionieri, mēs būsim kā Če!” Pie tam, viņš tiek godināts ne tikai Kubā, bet arī visās citās Latīņamerikas valstīs apspiesto sociālo slāņu vidū kā svētais.
Kā neordināra personība, Če Gevara ieguva lielu popularitāti jau dzīves laikā, bet pēc nāves kļuva par pretošanās varai simbolu visā pasaulē. Žurnāls "Time" Če Gevaru ierindojis XX gs. 100 ietekmīgāko personību sarakstā.
