Japāņu mitoloģiskās būtnes no A līdz Z (VI daļa)16

Japāņu mitoloģijā ikiryō (vēl arī  shōryō, seirei, vai ikisudama)ir dvēseles izpausme,kas daļēji atdalījusies no cilvēka. Tradicionāli – ja kāds ir ļoti dusmīgs uz citu cilvēku, tad dusmīgās personas dvēseles daļa (vai pat tā visa) atdalās no cilvēka, lai dotos nodarīt pāri dusmu objektam – nolādēt vai kā citādi kaitēt. Šāds dvēseles ceļojums ķermenī izraisa vājumu un pat slimības. Ja dvēsele neatgriežas,tad cilvēks iet bojā. Ikiryo ir spējīgi arī apsēst kādu cilvēku – iemiesoties viņā (dvēseles oriģinālais īpašnieks to var pat nezināt). Šādu ikiryo ir gandrīz neiespējami padzīt ar iespējamajiem eksorcisma paņēmieniem...

Inugami (burt. "suņu dievs") ir sunim līdzīga būtne (var būt arī kā vilkatis). Tie ir melnās maģijas pratēji.

Inugami var radīt ar nežēlīga rituāla palīdzību: parastu suni ierok zemē tā,ka tikai galva paliek ārā. Noliek priekšā ūdens bļodu – tā,lai redz, bet nevar sasniegt. Pēc vairākām dienām,kad dzīvnieks ir gandrīz līdz nāvei nomocīts, tam nogriež galvu un aprok pie trokšņainas ielas. Pēc noteikta laika to izrok un kopā ar ķermeni novieto īpašā svētnīcā. Tad var izsaukt Inugami...

Šādi gari izpilda savu izsaucēju pavēlētas slepkavības, izkropļošanas un nežēlīgas spīdzināšanas. Tie pat var apsēst kādu un likt tam sevi vai citus nogalināt vai uzvesties kā trakajam. Inugami ir ārkārtīgi bīstami pat savam izsaucējam,jo tos vada tikai ārprātīgas dusmas un atriebes kāre – tie var savu izsaucēju arī nogalināt.

Ģimenes,kas tur inugami sauc par inugami-mochi. Tradicionāli šādas ģimenes locekļi vienmēr apprec kādu,kas arī pārstāv šāda veida ģimeni.

Issie ir leģendārs japāņu ezera briesmonis – gluži kā Lohnesa ezera variants. Pēc mitoloģijas Issie bija balta,skaista ķēve ar mazu kumeliņu. Kad samurajs nolaupīja kumeļu un viņa nespēja to vairs atrast – tā metās ezerā. Viņas izmisums pārvērtās lielā zaurveida radījumā,kas nereti uzpeld,lai meklētu savu zudušo mazuli. Kā vienmēr, arī šeit ir daudzi „aculiecinieki”, kas Issie it kā esot redzējuši un apraksta to,kā vismaz 30 m garu.

Ittan-momen ir dēmons,kas veidojies no kokvilnas auduma baķa – tas naktīs lido tumsā un uzbrūk cilvēkiem. Aptinas ap galvu,kaklu un cenšas nosmacēt.

jikininki ("cilvēkēdāji-spoki") ir alkatīgu, skopu cilvēku gari, kas ir nolādēti pēc nāves meklēt un apēst cilvēku līķus. Tie plosās naktīs, meklējot svaigus mirušos. Tie notiesā arī ziedojumu pārtiku,kas izlikta gariem. Pie viena tie arī līķus aptīra, savācot visu vērtīgo. Jikininki ir atbaidoša paskata – bet reizēm spēj pārvērsties normāla izskata cilvēkos.

Jubokko (burtiski "vampīru koks") ir yokai koks,kas pieminēts daudzās grāmatās. Tas novērojams kaujas laukos,kur bojā gājuši daudzi cilvēki. Tas uzsūc sevī cilvēku asinis un no tām dzīvo. Kad garām iet dzīvs cilvēks,koks viņu sagrābj un izsūc asinis. Kad jubokko nocērt,no tā celma līst asinis.

Kage-onna

“Ēnu sieviete” – jau diezgan izsaka visu,kas viņa ir. Novērojama kā jaunas sievietes ēna otrpus tradicionālās rīspapīra sienas. To ieraugot cilvēki parasti nemetas bēgt,skaļi kliedzot. Tā rada arī trokšņus, ir sasodīti nepatīkama,jo viņas klātbūtne ir stipri jūtama.vistrakāk ir tas,ka ne vienmēr kage-onna priecēs ar tvirta auguma siluetu. Citreiz tā parādās šausmīgi vecas, izdēdējušas vecenes paskatā ar zvanu kaklā.

 Un vēl kas – šī dāmīte visbiežāk apciemo mājas,kurās jau ir šis tas iemeties. Tātad, ja jums jau ir savi troksnīši,tad gaidiet kompāniju! Un kage-onna nenāks viena...

Kamaitachi.

Trīs trakas zebiekstes... Ar žiletveida nagiem – nepavisam ne tādas,kā tepat, mežā. Pirmā notriec upuri gar zemi, otrā noplēš ādu no kājām, bet trešā tikmēr ātri uz brūcēm uzliek zāles – un tu paliec guļam ar vājprātīgām sāpēm un šausmīgām brūcēm,kas.. neasiņo. Dēļ sava uzbrukuma veida un nagiem tās sauc par sirpjveida zebiekstēm.